māsas vārdiņsvētki

Atkal ilgi neesmu te bijusi.
Vēl neesmu mājās, bet saku, ka šis ir mans labākais vakars decembrī.
Smiekli paildzina dzīvi - to es tagad zinu.
Uzrakstīt teikumu bez pareizrakstības kļūdām = problēma.
Es šovakar jūtos tiešām super. tāpēc vajadzēja ierakstu.
so here i am, happy and peacful. (:
-p.s. - Eju ballēties.

21:21

Jā, ir lietas, kas nekad nemainās.
Nākotnē emigrēšu. yā, braukšu ar melni matēto moci un visu savu iedzīvi salikšu vienā mugursomā.

no skolnieku domrakstiem

ANDA: Brīžiem labsirdības un piemīlības kalngals, brīžiem pilnīga egoiste, šad tad raudulīgs emo čīkstulis, kas vārtās savā apātijā, daba dienās brīvdomātājs - hipijs, kas ir gatavs skaitīt zvaigznes un sludināt mieru virs zemes, brīvdienās mazais, runčuks, kas vai nu sabojās dienu līdz pēdējam vai arī ievilks pilnīgi jaunā laikā un telpā, kādu dien'' princese, kas jāj ar princi uz balta zirga, kādu dien' sīks kaimiņmājas skuķis, kas meklē laimi Vecrīgas ieliņās, no rītiem čirkainais, kašķīgais briesmonēns, pusdienās, dāma ar centneru vajadzībām un untumiem, vakarā, mazā pasākumu dragātāja vai arī pasīvā "pužļu" klubiņa dalībniece,

reizēm arī ēd un guļ.

pokemon, gotta catch em all

Brauc prom jumts, esmu nejūtīga kuce, nevienam neuzticos, topošā emigrante un skatos pokemonus. - Lai vai kā tur ar mani - miers virs zemes, brīvība ir mīlestība nauda ir putekļi. - Man pohuj, neesmu Jānis. - Lūk tas ir pozitīvisms. (sun)

http://watchpokemonepisodes.com/

Es Tevi Atceros.mp3

Pavadīt dienu ar klases biedriem, skatīties filmas, ēst konfektes, klausīties mūzku, kārtot istbu un izrunāt visu, kas sakrājies visu gadu laikā. Šodien sapratu, ka man klasē ir tiešām jauki cilvēki. Rīt pārkārtosim Katijas un Mārtiņa istabu, gatavosim grauzdiņu salātus un dzersim Martini. Tādas pozitīvās nodarbes ir tas, kas bija pietrūcis, kaut kas, ko bija aisztājusi pelēkā dzeršana mēness gaismā.

Noskaņai -

Tavas smaržas, kas nepazūd no maniem palagiem,
jo maniem apģērba gabaliem, no it visa, kam pieskāries.♥

all the right moves

He, kā man patīk neiet uz skolu. Aizbraucu uz Silakrogu. Bijām veseli 5 laimīgie bastotāji. Pavadīju dienu labāk kā vēl jebkad. Varētu teikt, ka pat pilnvērtīgi - man ir atkal jauni draugi, kas ir daudz vērtīgāk kā kārtējā eposa analizēšana vai Mendeļejeva gudrības kalt galvā.

Šodienas dziesmiņa -

- One Republic - All the right moves.mp3
"They've got all the right friends in all the right places
So yeah, we're going down"

anonymous

"...viņa netic brīnumiem, bet, krītot zvaigznēm, joprojām turpina ievēlēties vēlēšanos."
- sometimes i miss all that shit. (:

"i saw u here 1 yr ago"

Vārdi - "Es Tevi mīlu" ir ļoti spēcīgi. Nekad nevineam neesmu to teikusi. Vismaz ne TĀ, nu tā nopietni skatoties acīs un runājot ar TO balss tembru, lai tas otrs cilvēks justos īpašāks kā citi. Tas bija domāts tā, ka tas šad tad ir pateikts - ai, es taču Tevi mīlu, saulstariņ. Bet tas tā.
Sāku par to runāt, jo pagājušo nakt es to tiešām pateicu. - Sapnī. Pateicu kādam, kam es to nekad, nekad neteikšu, kādam, kas nemaz nav pelnījis, lai ko tādu saku.
Man atkal vajag manu sapņu tulkotāju.
Saikneēē, where r u.?

BLINK 182 - I MISS YOU. ♥
p.s. pirms gada šajā laikā es Vērmanītī dzēru alu un smaidīju, jo man taču piderēja TIK daudz. [:

i'll try

Man gribas kādu čatu, kas neļauj man gulēt līdz četriem no rīta. Tā, lai nenāk miegs. Tā, lai katru reizi iemirdzoties čaa lodziņam aizraujas elpa. Tas nekas, ka man tā jau bija visu dienu, man gribas vēl. Lēnām rodas atkarība. Tā kā neviena, kas piesakās ar mani uzsist tādu klačiņu - iešu gulēt.
Ak jā, man viss ir labi, mazliet ietājusies rutīna no rutīnas, bet es cīnos.
Labi, patiesībā es esmu izmisumā, es nezinu, ko man darīt, lai man nebūtu tā mūžīgā bezcerības sajūta. - "Smaidi, galvu augšā, mazā. Runčuk, aizej izkaidēties. Palasi grāmatu, satiecies ar draugiem, paskaties kādu filmu" ...vai vēl kaut kas tāds jau izmēģināts. Pārāk liela garlaicība te valda. - toties man iegaršojās biešu - pupiņu salāti. yummy.

apātijā

Man tiešām nav garastāvoklis pacelt klausuli. Redzu, ka zvani nāk no bites tīkla. Tas laikam nozīmē, ka saruna nebūs īsāka par pusstundu. ne - gri - bu. Divas diennaktis sēdēšu mājās, neko nedarīšu, pūšu. Tā laikam ir pirmā depresijas pazīme. - lieliski.

Eminem - Beauiful.mp3

Walk my shoes, just to see
What it's like, to be me

booring

Es esmu dzīva. Jā, sen neesmu te bijusi. - shame on me.

"Es nerakstu, jo man nenotiek nekas interesants. Rakstu tikai par puišiem un par katru kā pat savu mūža mīlsetību, pfff, nasing spešal."

Jajaja. Tieši tā, man te iet kā pa meksikāņu seriālu. ā nē, ir kaut kas jauns - aizbrauca mani draugi atpakaļ uz UK, un atkal sākas lielā garlaicība. - Vai nav aizraujoši.?
Tā nav depresija, tikai neliels apnikums. Okey, šodien ir tie ķirbjusvētki, iešu paskatīties ārā uz tiem mazajiem diedelētājiem.

BLINK 182 - ALWAYS.MP3

laimes hormoniņi

12:00, zvans no briesmīgās ģeogrāfijas. Eju pusdienot. Patiesībā gribēju savu jauko pusdienlaika kompāniju nevis ēst. Nopirku mazo trauciņu ar biešu - pupiņu salātiem (starpcitu, tikai nesen atklāju, ka man viņi garšo). Nositu visas 20 minūtes skolas garāko puišu kompānijā. Patiesībā, visu starpbrīdi dzinām kaut kādu hijņu par pasaules karti, kas ir tieši pie pusdiengaldiņa. Tur ir tāda vieta "Andaman is". Aģiks teica, ka vajadzēja būt "Anda is man." - Tas viss ir sīkums.
Noeju gar skolas, vienmēr pozitīvi noskaņoto, direktori, tizli pasmaidīju un devos pa vecajām skolas kāpnēm uz izredzēto otro stāvu, kur man bija paredzēta vēl viena ģeogrāfija.
"Re, kur viņa jau nāk", gandrīz sinhroni izteicās Olga un Olafs. Es mazliet apmulsu no tādas pēkšņas vēlmes pēc manas sabiedrības dienā, kad iskatos pēc pilnīga sūda. UN TAD ... es ieraudzīju savu labāko draugu sēžam skolas gaitenī, smaidīdamu kā maija saulīti. Es sev iepriekš jau biju apsolījusi, ka neraudāšu, tas tā kā nav man raksturīgi, taču es neizturēju. Asaras bira kā pogas, apmetos savam Artūram ap kaklu. Viņš beidzot ir mājās (lieki piebilst, ka viņš jau kādu laiciņu dzīvo Uk). Patiesībā es pat tagad vēl īsti nezinu, kur lai liekos. Jā, viņš man ir tik dārgs draugs. Mans kaimiņš, mans Artūrs, mans saulstariņš, mans ehh ... labākais draugs.
Šodien esmu laimīga, tiešām no visas sirds laimīga. Man ir viss, nav pat vairs par ko tā no sirds cīnīties. - Man pat ir monitors.

If silence keeps you,
I will break it for you.

hey, i'm in love

Rakstu vēl jo projām pie sava 6 monitoru lielā TV un cenšos kaut ko uzrakstīt, kamēr acis vēl nav kvadrātā. Man iet labi un slikti. Nepatīk tas, kas notiek aiz mana loga. Koki sāk izskatīties pēc mazo meiteņu batikotajiem krekliem. Zāle jau sāk līdzināties kūlai un pēdējās nedēļas pat debesis ir savilkušās lielos, pelēkos kamolos. Ar nepacietību gaidu atvasaru. Neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem, pēdējajās 10 dienās paspēju ļoti daudz ko izdarīt. Piemēran, biju vietējajā rallijkrosa nometnē, pirmo reizi dzēru "Konverses" alu, lasīju grāmatas, piedalījos orientēšanās sacensībās, apmeklēju visas tautiņdeju nodarbības, iemācījos ļoti daudz akordus no galvas (progress), no ienākošajiem zvaniem sakrāju 76 santīmu lielu bonusu (jā, man patīk šī BiFri ekstra), spēlēju ruleti garāžiņā, nosēdēju pie draudznes viņas lesusskapim līdzīgajā dzīvoklī līdz skolai, uzzimēju vinniju pūku un iesvētīju mūsu* dārziņu ar gaļas cepšanu un aliņiem.

* - Mūsu, jo mēs viens draugu bariņš, beidzot sarunājām sev dārziņu ar tavernu un vēl visādiem labumiem, lai ir kur kopīgi patusēties bez mentu piesiešanās vai soliņu trūkumiem.
Bla bla blah, atkal runāju par savu padarīto. Iespējams tas nav tā nav tā pati interesantākā lasāmviela, bet man patīk pašai atcerēties visu jauko un pozitīvo, kas ar mani noticis. Tas laikam liecina to, ka man patīk peldēties pa savām skaistajām atmiņām.
Vakar man iztica tik jaukus vārdus, tā silti ap sirdi palika. Jura labākais draugs izteica visjaukākos vārdus visas nedēļas garumā. - "Andiņ, zini, Jurim patiesībā baigi paveicies. Tu esi nevis kā stingrā sieva ar mīklas rulli rokās vai čīkstule, kurai vienmēr kas sāp. Starp mums tu esi viena no pāris meitenēm, bet brīžiem tas aizmirstas, Tu esi savējā, kā lai saka, čoms, kas vienmēr ir gatava iesaistīties diskusijā ne tikai par veikaliem un dārza iekārtošanu, bet arī par mašīnām, hokeju un skrūvgriežu izmēriem. Ai, zini, ne tikai par diskusiju neiet runa, vispārīgi. Labi, neskaties uz mani tā, Tu saprati, ka esi mūsējā, meiča uz goda." - precīzi vārds vārdā nepateicu, bet tā pati doma bija tik jauka, ka es tiešām sajutos īpaši.
Ehh, man jau atkal sāk sāpēt acis no tās tuvās sēdēšanas pie televizora. Monitoru laikam pirmdien, beidzot, aizvedīšu uz remontiņu. Bet no otras puses, man patīk visas tās pozitīvās nodarbes, ko izdaru tajā laikā, kad parasti sēdēju internetā. - Jauku vakaru un arī pāris turpmākās dienas, līdz atkal būšu te un to novēlēšu. :)

no it won't ever stop
my hands are in the air
yes I'm in love

lalalala.

Solījos te ienāt biežāk, bet tas kaut kā nesanāk. Viens no iemesliem ir tāds,ka es šobrīd sēžu nevis pie parasta monitora, bet sēžu 2 metrus nost no plazmas televizora, lai visus mazos burtiņus redzu vismaz maijvaboles, ne skudruvāveres lielumā. - Jā, man nokūpēja monitors, un šī ir vineīgā iespēja kaut kā ieiet internetā (prtotams, ja atskaita biblioteku). Šīs manas nelielās problēmiņas dēļ internetā parādos reizi 24 stundās. Nekas, arī šo nelaimes gadījumiņu spēju aizmirst, un savu dienu piepildīt ar pozitīvām nodarbēm. Piemēram, nu man ir vairāk laika paspēlēt ģitāru, palasīt grāmatas, pavadīt laiku ar Juri un citiem draugiem, apmeklēt tautiņdejas. Ak jā, šogad izdomāju, ka jādejo tautiņdejas. Sākumskolā nepatika, tagad vot lielajiem zirgiem vajag tautiņdančus. Forši, pierunāju kādu druagu sev par pārinieku un aiziet. Tas jau nekas, ka mēs abi tādi alternatīvi cilvēki, viss ir jauki. Vienīgi grūti iedomāties tādu čalīti ar milzu tuneļiem ausīs un tautas tērpā. Jā, es laikam aizmirsu pieminēt, ka tas ir mans bijušais, bet tas tāds sīkums. Viņš jau sen to ir sagremojis, bet es kā vienmēr, bez kompleksiem. Labiņi, ņemot vērā, ka man pie tā TV acis jau kvadrātā, iešu palasīt kādu jauku grāmatu. :) - have a nice day.

pieveru acis slinkumam

Melnais caurums mani ēd nost. Man nav neviena raudulīgā ieraksta par skolu, puišiem vai noūzušu nagu. Mans dienas ritms īpaši nav mainījies, tikai tagad vēl ir lielā dzeltenā māja, skola. Nav arī mainījies nekas saistībā ar svētdienām. Esmu tagad atradusi kaut ko savam sirdsmieram. Jā, tas ir tas pats labais cilvēks, kas mani toreiz, jūlijā glāba no pilnīgas degradēšanās. Juris (vai, atklāta ir identitāte) tagad aizpilda daļiņu no manas ikdienas, tas tā, pēdējo divu mēnešu laikā labākais atradums. Spetembris ir iesācies pavisam mierīgs, nekā šokējoša, ja neņem vērā to, ka čigāni bēg prom no Latvijas vai manas dzeltenās kedas atkal zaudē savu košo krāsu uz dubļainajiem toņiem. Bet atgriešoties pie čigāniem. Šodien iegāju mūzikas veikalā, atkal pacilāju tās ģitāriņas, pažēlojos, ka arī gribu, bet tad pamanīju veselu bariņu čigānus. Kamēr pāris tur skatās, mēģina vienu, otru, trešo pastrinšķināt, timēr citi jau noskata pavisam citus labumus. Nekas, ja tur es redzēju patīkamas pagalītes pa ~100 latiem, tad aiziešu uz "Latgalīti" un tagad noprikšu to pašu par 50% lētāk. Tas tā, vairāk vai mazāk par globālajām problēmām vai mierinājumiem.
Skolā man iet jauki, pilns ar mazajiem, tas man nepatīk. Stundas ir daudz un garlaicīgas, man ir jauks 1 gb liels mp3, kurā man salien dziesmas tieši tā, lai man visu darba dienu būtu ko darīt. Pārējo laiku izmantoju tik pat jauki kā to darīju vasarā. Tagad gan es iešu ārā, ar Juri noteikti atkal plānosim, kā glābt Latviju no ekonomiskās krīzes. Viens plāns mums jau bija, braukāt apkārt pa Eiropu un visos auglīgajos laukos iestādīt latvāņu sēklas, tad Latvijā zemkopība pēc kāda laiciņa zels un plauks. Man tomēr tas likās pārāk ļauni, šodien jāizdomā kaut kas cits.
Ak jā, es apsolu, ka labošos un iegriezīšos savā kontā mazliet biežāk, nekā tagad divu nedēļu laikā man tas ir izdevies. :)

Es zinu, ka es atkārtojos, bet viņš teica, ka tā ir MŪSU dziesma - Brick & Lace - Love s wicked.

Pēdējais dienis.

Lai arī cik tas dīvani neliktos, trīs mēneši jau ir paskrējuši. Tutū. Šogad bija ļoti krāsaina emociju un piedzīvojumu palete. Smielki, asaras, bailes, uztraukums, tauriņi vēderā, kulaks sejā, mašīnas, jūra, naktis, dinas, agrie rīti, rasa, migla, lietus, ehh tā es varētu līdz vakara pusei ... bet ne par to. Tas viss jau ir isrunāts, izspriedelēts. bum, bum, bum.
Izdomāju, ka vairs nebūšu Spītniece (Shrew), jo TIE (ar 'tie' apzīmēju iepriekšējo pusotru gadu) laiki ir pagājuši, labi, arī ne par to es tagad gribu runāt. Gribēju pateikt, ka tagad esmu oficiāli Dudū. Neviens vienkārši tā kā lasa, bet iedoājies, ka runā franču mēlē, tad skan labāk. Bet kāpēc tā.? - Mums te Ropažos ir tādi pāris jautrīši, kas lasīja pavārgrāmatu. Tur bija tāds ēdiens ar nosaukumu, "Bumbieru Dudū". Vēlāk viņi par "Bumbieru Dudū" nosauca sņabi ar bumbieru garšu, tad tā tika iesvētīti paši bumbieri un jā, tagad par Dudū esmu palikusi es pati. - Tikko atklāju savu identitāti tiem, kas nezināja, jā, mans uzvārds ir Bumbiere.
Labi, ir jau vakars, jāpucējas, jāizdomā, ko rīt uzvilkt, jāizcep kūka un jāiet vēl pēdējo reizi šovasar zvaigznes sakitīt. Tiksimies septembrī.! :)

tonight

Tonight was a good, sorry, great night.
Jā, kopš iepriekšējā ieraksta ir pagājušas 12 stundas. Protams, ka neesmu gulējusi. Pat acis nelīp ciet, pārģērbšos, paēdīšu vakariņas jeb brokastis un laidīšu atkal vasarā. Nedrīkstu nokavēt ne minūti.

Šīs nakts piedzīvojumu dziesma -
KHMER KID - SMOKE WEED.MP3

hard as a rock

Turpinot iepriekšējās svētdienas ierakstu. Kā jau es paredzēju, svētdiena bija neaizmirstama. Viena no labākajām naktīm šovasar. Ko es darīju.? - laboju uzreiz, mēs, divi, uzcēlām telti uz nepabeigto kotedžu pamatiem. (viņām ir tikai no blokiem uzcelts pirmais stāvs). Nu lūk, mums abiem gudrīšiem radās pasakaina ideja uzcelt tur telti, nu TUR, TUVĀK ZVAIGZNĒM. - Pa skaisto.

"Ar Tevi var darīt tādas lietas, kuras ir patīkami atcerēties, bet kauns stāstīt, jo neviens tā pat nesaprastu."

Lai vai kā ar viņu tur nebūtu, mēs esam pārāk atšķirīgi, lai būtu kopā, bet tomēr pārāk radīti viens otram, lai tā vienkārši pagrieztos un aizietu.

[...]

Ir pēdējās brīvās dienas līdz neizgulētiem rītiem, neuzlādētām mp3 baterijām, un šķībi nogriztām desmaizītēm, bet neviens nesvinās. Arī no sēru rituāliem nav ne smakas. Ja mans kalendārs rāda pareizi - šodien ir piektdiena, pēdējā vasaras piektdiena, 28.augusta piektdiena, Vāvera dzimšanas dienas piektdiena, saulaina piektdiena, kuras nakts laikā būs divdesmit grādi pēc celsija, piektdiena, kad nevienam (gandrīz) rīt nebūs jāiet uz darbu. BET, centrs (jā, runāju vēl jo projām par sava rajona centru) ir kā izslaucīts. Mans personīgias saulstariņš pat neziņo par šonakt notiekošo. (labi, ka vismaz ar viņu var skaitīt zvaigznes neskatoties uz dienu, datumu vai gadu). Tad jau redzēsim kas, kur, kā un kāpēc, bet vienu zinu, izbaudīšu tās pēdējās dienas no sirds.

P.S. Man tomēr mazliet pietrūkst tās skolas čalas, rutīnas, paskaidrojumu un visa pārējā. Tas taču ir uz labu, tā jābūt.
P.P.S. Jā, man vasara vēl galvā, tāpēc tās romantiskā bilde.

wicked, part 2

"Es jau šo visu esmu redzējusi, es zinu, kas notiks, tas ir kā filmā. "
"Jā, jo sākas viss no gala."

Iespējams tāpēc man nav nekādu iekšējo sāpīšu, nesaskrien asaras acīs un neeju garās vientuļās pastaigās. Es vienkārši zinu jau kas notiks. Ir jauki būt optimistam, jo man patīk tās šokētās sejas izteiksmes, man patīk noskatīties, kā citi manu asaru vietā sagaida smieklus un smaidu.
Šī nedēļa paskrēja ātri. Visa nedēļa paskrēja skaitot zvaigznes un pārrunājot visus dzīves sīkumus un ne tikai. Ceturtdien vizinājos pa Vecrīgu. Vienīgias, kas varēja izpalikt bija tā policija, kas mūs apstādināja, un lika mums tur sēdēt divas stundas, par to, ka pārbraucām ceļam, kas bija domāts riteņbraucējiem. Galvenais, ka riteņbraucēji NEBRAUC TRIJOS NAKTĪ pa Vecrīgu. Piektdiena bija tieši desmitā piektdiena kopš pēdējās reizes, kad raudāju. Šoreiz sanāca tā pat. Bet saglabājot pašcieņu un nevēloties graut savu stingrā rakstura reputāciju, savaldījos, iedzēru un turpināju vakaru nocopējot divus puišus uzreiz. Vienam vārdu es uzzināju tikai vakara beigās, otrs mani pirms diviem gadiem jau bija noskatījis, tikai es viņu nē. Tagad ir tā pat. Viņš raksta man, bet es iedodu telefonu draudzenai, lai uzraksta kaut ko, vienalga pat ko. Šodien ir jau svētdiena. Tas nozīmē, ka Ropažos ir tāda kā otrā piektdiena. Redzēsim, kas notiks vakarā, kur tas mani aiznesīs.

Yesterday is history, tomorrow a mystery, today is a gift.

Lat : Ch

Parasti pasākumi (sarunvalodā, dzertiņi) notiek piektdienās, bet Ropažos viss noetiek pavisam savādāk, te mēs svinamies svētdienā. Vismaz tā notiek jau trešo nedēļu pēc kārtas. Vakar cari rajonam brauca trīs ārzemnieki, Cullin, Sebastian un Filip. Divi bija no Šveices un viens no štatiem. Viņi ar velosipēdiem brauca no Rīgas uz Tallinnu un tad vēl tālāk. Katrā ziņā puiši laimi meklē. Tā sapazināmies ar viņiem, ka atradām naktsmājas, un vakarā sadzērām pa aliņiem. Vēl vēlāk vakarā Ropažu vīrišķais gals lēja jau glāzēs Latgales brīnumus. Vakar uzzināju, ka viņiem "kandža" ir "moonlight". Tomēr manī lielākas pārdomas izriasīja viņu piedzīvojums. Viņi vienkārši ar velosipēdu brauc kaut kur. Viņi nezin neko, ne kur paliks, ne kas viņus sagaida, viņi pat īstu tādu gala mērķi nezināja. Es arī tā gribētu, aizbrukt kaut kur, uz nezināmu laiku, darīt jebko un vienkārši būt brīva. Jā, kādreiz varētu pamēģināt kaut te pat pa Latviju šādi pamīties. :)

Skats no malas.

- "Viņa ir gatava divos naktī sēdēt kāpņutelpā un klausīties manas salauztās sirds gaudošanā, kalt plānus par dārza iekārtošanu, izstaigāt cauri visām Rajōna peļķēm, klausīties par ežiem Tuksnesī, uz sarūsējušas mašīnas pōzēt kamerai, runāt par šašliku cepšanu uz čiekuriem, marinēt ģurķīšus pusnaktī, rakstīt metru garas īsziņas, paspēt būt visur, uzsmaidīt ikkatram, iemīlēties mirklī, noķert to sasodīto Dirty Little Secret, paspēt uz savu čipšu supercenu, dzert kaktusu dzērienu monitōra gaismā, sarīkot orģijas pieturā, iet sēdēt graustā, smaidīt savu neātkārtojamo smaidu, skatīties ar TO spīdumiņu acīs, gaidīt Lielisko, klusi kliegt telefōnā, klausīties šausmīgo mūziku, fočēt īpašos eksemplārus čurājot sniegā, domāt par pārcelšanos uz klosteri, noķert dūmus acī un iet iekarot centru - savādāk.
Padara manu dienu gaišāku, nakti tumšāku, lietu slapjāku un kaimiņpuiku tuvāku.
Mans draugs, rododendra augs un visi pārējie rūķi. - Būtu gatava lasīt manu grāmatu, māk naktī skriet pāri pagalmam,parūpēties par visām ērtībām, saraudināt, sasmīdināt, iespert trīsreiz vienlaicīgi, jebkuru pasākumu palīdzēs nogāst no kājām. Ja vajadzēs runās par taureņiem un jāņtārpiņiem, uztaisīs nopietno seju, stāstīs par bučām uz pieres, gulēs ar kājām ārā pa mašīnas logu, strīdēsies nepiekāpjoties, neatļauto un slikto pārvērtīs par vēlamo , silto par auksto, un rītdienu par lami. Fočēs klauso dabu, brauks maijpuķītēs, dzirdēs klusumu, sienas kastē atradīs krievu brīnumus, neļaus sapūt, lidos uz Afganistānu, glabās akmeņus un šķiltavas, krās vecās bildes,pirtī atļaus nozagt savu alu, klausīsies par sapņiem, smiesies tā, lai pārējie smietos līdz, smaidīs un jauki izskatīsies, pasitīs pa plecu un pateiks "dari tā vēl!" .
Viennozīmīgi, mans LIELAIS atradums. (mm)"

Limp Bizkit - Getcha Groove On.mp3

[♥♥♥]

Ir tik patīkami, ka kāds tā noraksturo. Šīs dienas lielākais prieciņš. Paldies Agnesei.

wicked

Mans egoistiskais, mazliet ļaunais un nevainīgais plāns sāk izgāzties - lēnām sāku iemīlēties.
Brick & Lace - Love is wicked. - Dziesma, kas skanēja zvaigžņu lietus naktī.

Īsts vecis, deem.

Gada briesmīgākās reklāmas titulu jau laikam esmu atradusi. Par vienu darbu mazāk līdz gada beigām. Intars Busulis un vecis.? - omg, varbūt nākošajai "veču" reklāmai varētu pasaukt kādu tievo makaronu no grupas "Cosmos". Man jau paliek slikti ieejot draugos, vēstuļu sadaļā. Sāku iedomāties kā Busulim varētu augstāk stāvēt. Jēziņ, pre - tī -gi.

Kaut Tev nopūtu konuss!

Nē, caru netu es Tev nepiedošu. Vari man visus 4000 simbolus pierakstīt ar kaut kādiem nejēdzīgiem smaidiņiem. Tas nelīdzēs. MAN VAJAG TEVI.

[...]

Visā visumā jūtu, ka vasara jau taisas noslēgties, bet vēl tik daudz plānu priekšā. Ja jūniju un jūliju kunkstēju par garlaicības, tad tagad es savu laiku vairs nespēju saplānot. Viss, negulēšu naktīs. Atspēkošu to rudenī vai sniegainajā laikā. (fui, drebuļi pārskrēja pār kauliem izrunājot vārdu "sniegains") Pirms pāris dienām ar draugu, alus pudeli un mazo brāli sākās diskusija par lamāšanos. Šī diskusija ļoti iesēdusies galvā. Par ko tā bija.? - Mazais brāļuks (8 gadi) saka (neatceros kādā sakarā) - "Ej nahuj". Es tā arī pajautāju - "Zini, ko tas tulkojumā vispār nozīmē.?" Protams, ka viņš nezināja, ņemto vēl vērā faktu, ka krievu valodu māca tikai no sestās klases, viņš pat nevarēja nojaust. Ja nu vienīgi sīkais urlubērns nebūtu izstāstījis. Rodas jautājums, kas ir urlubērns.? - Tas ir tāds pats astoņgadīgias, tikai šis sper starp kājām, atņem cepumus un krieviski spēj minūti lamāties no vietas, neatkārtojot vārdus. Bet turpinot par to lamāšanos ... Ja sīkais (arī citi sīkie) neizprot pat to, ko saka, kāpeč viņi nevarētu lamāties kaut kā nerupjāk.? Piemēram, kaut Tev nopūtu konuss.! Vai - Ej paosti monēras vai protistus.! Vai arī tik pat labi - Benis Tev sados pa muti.! Kā saka vecas tantes - mūsu laikos gan tā nebija.

[...]

Šodien es saraudināju divas meitenes. Atzīšos, palīdzēja vēl 10 cilvēki. Metenes atbrauca mājās no Anglijas. Jā, tās pašas, kuras pirms diviem mēnešiem, dažas stundas pēc manas dzimšanas dienas aizlidoja. Viņas nezināja, ka mēs zinam par viņu mājāsatgriešanos. Labi, kāda starpība, gribēju tikai teikt, ka ir patīkami redzēt kā otrs raud laimes asaras, jo tiešām pietrūka mūsu visu.

I go to, go to have it.

Parasti jau es šeit nerakstu par saviem nakts piedzīvojumiņiem, taču vienmēr jau var būt izņēmumi. Vakar beidzot satiku savu blondo jaukumu. Izrunājāmies no sirds, iztukšojām pa alus pudelei un izstiagājām visas mīļās Ropažu vietiņas. Vakarā vērojām saulrietu un mērcējām kājas dīķī. Neizpalika arī basketbola nē, pareizāk, mīnusu spēlēšana (laikam jau lieki piebilst, ka basketbols mums abām ir viens no netīkamākajiem sporta veidiem). Protams, ka tā jau ir tikai pirmā daļa, varētu teikt, ka miermīlīgākā. Pēc pusnakts, tas ir 31.jūlijā viņam ir dzimšanas diena. Reiz jau esmu pieminējusi šo jauko cilvēku. Ar Kristiānu nopirkām šampanieti un ietinām to zeltītā lentā. Tač dzimšanas diena kā nekā pēc dažām minūtēm. Viņš, cik sapratu bija patīkami pārsteigts, bet ne par to. Pastiagājāmies, runājāmies, iepazīstināju Kristiānu ar viņu. Vēlāk izdomājām pabraukāt pa rajonu ar mersīti. Aizbraucām pabradāties pa Oškalnu dīķīti, izpētījām dambja ūdens līmeni, apskatījām hesā nosviestās apakšbikses, aizbraucām līdz par Lantīm. Bet kur tālāk.? Laiks ātriem soļiem tuvojās jau pulkstens četriem. Izdomājām, ka izbrauksim caur SEKKTAS nometni. Es biju pārbijusies līdz nāvei. Vājpprātā, to vietu pēc izskata pat aprasktīt nevaru. Māja pie mājiņas, kaut kādi rituālu plači, ugunskuri, ar grafiti apzīmētas sienas un vēl dažnedažādākās dīvainības. No spokainās vietas izbrauam uz šosejas. Nepabraucam ne pat nieka kilometru, un mersīša bremzes ir ieķīlējušās. Brutāli ieķīlējušās. Kā pabraucam 20 metrus, tā mašīna pati no sevis apstājas. Līdz Ropažu centram vēl 3,5 kilometri palikuši. Lai vai kā, es domāju, ka tā bija Sekktinieku vaina. Manuprāt, tā visa vieta ir ar kaut ko noburta vai tamlīdzīgi. Es nezinu, varbūt tas skan pārāk slimi, bet kopš pagājušās (laikam jau šīs) nakts sākšu tam visam nopietni ticēt. Paldies tam kungam, bet pēc kāda laiciņu tās bremzes atlec un tiekam mājās. Neko nenožēloju, tik daudz pozitīvisma devas nebiju sen jau dabujusi. Mēs atkal runājām par visneiedomajamākajām tēmām, tikai šoreiz trijatā. Kā piemēru minēšu - 'kapeņu stāstiņi', festivāli, frizūras, skropstas, suņi, mūzika, teltis, pludmale, 'Bam', Kenijs, Foreles dzīvesstāsts, suņu pārošanos un tā tālāk un vēl jo projām. Jā, puisim laikam bija tīri jauka dzimšanas dienas iesākšanās. Toties pie manas mājas mani visvairāk samulsināja jautājums, ko esmu dzirdējusi tikai filmās - "Vai es Tevi drīkstu noskūpstīt.?" - Tas jau nekas, ka tas viss jau sen bija darīts, šoreiz tas likās kā pirmoreiz, saullēktā, lirisko dziesmu pavadījumā un skaidrā. :) Jā, paldies viņam, paldies Kristiānai, šis vakars laikam ir iekš top 10 labāko nakšu sarkastā, šovasar.

everything is alright

Nekad nedomāju, ka lasīt citu cilvēku sarkasti ir tik interesanta. "Sargies ziemeļvēja" tomēr to mazliet mainīja un man ir interesnati lasīt kā divi pilnīgi nepazīstami cilvēki nejaušības pēc caur e- pastu iepazīstas. Visādi citādi arī ir labi, strādāju. Tas mani pieradina pie kaut kāda režīma vismaz. Daudz arī domāju. Izdomāju - I want it, I need it, I go to, go to have it.
Pašpārliecinātība tomēr ir laba lieta. Netici.?

Connie - Rock Me. - Manuprāt, vislabākā 1986. gada dziesma. Turn it up and rock it out.

LIFE

Life isn't about keeping score. It's not about who you're dating, who you dated, or how many people you've dated. It's not about how many friends you have. It isn't about who your family is or how much money you have. It's not about what clothes you wear, what shoes are on your feet, or the kind of music you listen to. It's not about if you are gorgeous or ugly. It's not about if you are fat or skinny, what color hair you have, or the color of your skin. It's not about what grades you get, how smart you are, how smart everyone says you are, or how smart tests say you are. It's not about how athletic you are or how lazy you are. It isn't about changing yourself so people like you. Life is about the people you love and the people you hurt. It's about who you make cheerful or miserable. It's about keeping or betraying trust. It's about friendship. It's about what you say and mean. It's about what judgments you pass and why. It's about jealously, ignorance, revenge, and fear. Most importantly, it's about using your life to touch or poison other people's hearts in such a way that could have never occurred alone. Only you choose the way those hearts are affected, That is life... ♥

Good Charlotte - Something Else.

i love that little game

Esmu dikti nokaunējusies par savu palaišanos slinkumā. Vasara tomēr ir jauka. Jā, aprobežojos tikai ar vārdu 'jauka', jo tiešām nekas tāds īpašs nenotiek. Vairāk vai mazāk viss ir pa vecam, es vēl joprojām brīnos par cilvēku stulbumu, ēdu ķršus, klausos alternatīvo mūziku un spēlēju bīču. Vēl joprojām esmu mazais, čirkainais un staigāju kedās. - Labāis.
Ņemot vērā to, ka man atmiņa ir labāka nekā parastam vidusmēra cilvēkam, es nespēju no sevis izspiest nevinu tādu wow notikumu, kas būtu nāvīgi aizraujošs. Vairāk vai mazāk mētājos apkārt ar māsu un viņas puisi. Ar mašīnu, kājām, riteņiem.. izklaidējamies. Piemēram šodien ar māšeli izdomājām, ka jāiet sēņot. Ārā gāza kā ar spaiņiem, bet mums vajadzēja. Izdomājām, ka mežā vismaz nebūs liela konkurence un sēņu izgrābšana.Vispār ir noticis kaut kas īpašs, es atklāju, ka 'ķezī' var nopirkt vienkārši pasakainus cepumus, protams viņi izskatās tādi apšaubāmi, toties garšo satriecoši. Vēl es esmu pārgājuso no nožēlojamā (man dēļ tiem tarifiem tomēr viņu tā gribētos noraksturot) LMT operatora uz BiFri, un ziniet, ideāli, jau gandrīz mēnesi dzīvoju ar vienu latu, ņemot vērā, ka runāju pa telefonu katru dienu visamz pa minūtei. + vēl man messidži par velti. Vēl, vēl... hmmmm, brīvajā laikā es spēlēju kaut kādu čerņu, ko mazais brālis nevar iziet, viņš pasauc mani un mēs kopīgiem spēkiem uzvaram tajā karā (Māsu un brāļu būšana). Bet pārējais gan vairāk vai mazāk ir sūds (labi, pārāk skarbi varbūt).
Nē, nu labi, ir kaut kas TĀDS. Esmu satikusi vienu personību. Es pat nebūtu pārsteigta ja ar viņu varētu darīt visas jaukās lietas. Ar viņu laiks mazliet apstājas, ar viņu var aizrunāties līdz četriem rītā un ar viņu var noskaidrot kādas vafeļu pannas ir vislabākās un viņš vislabāk iemācīs mest pankūku tik augstu, lai tā nonāktu atpakaļ uz pannas apgrieztā un neizjukušā stāvoklī. BET (protams vienmēr ir jābūt tam nolādētajam 'bet') viņa dēļ pazaudēt galvu nedrīkst, vienkārši nedrīkst un viss, viņš ir pavisam no citas sabiedrības, pavisam kas cits.
Bet tagad gan es došos nezināmajā, aizliegtajā virzienā. Prāts saka vienu, sirds otru. Tā kā prāts tagad ir aizņemts ar domām par rītdienas darbiem, tad es sekošu sirdij.

sick of dreaming 2

Vēl mazliet no vakardienas. Parasti jau nelieku savas bildes šeit, bet var taču būt arī kaut kādi izņēmumi. Šādi arī mēs pa to rudzu lauku izklaidējāmies. Redzēju mentu mašīnu, iršu pūzni. Piedalījos piknikā bez pārtikas un laidu čirkas pa vējam.
Starpcitu, gulēšana zālē man atgādināja kaut ko ļoti senu, nevainīgu un jauku. Kaut ko no iepriekšējā pavasara.

Artic Monkeys - Crying Lightning.mp3

sick of dreaming

Man to jumtu rauj vēl joprojām. Ir ieslēgts automātiskais režīms, nedomāju ne par ko svarīgu. Izbaudu vasaru, kaislības, lietu naktī, visus aizliegtos augļus un tā tālāk. Nedomāt par sekām nav nekas apsveicams, bet šobrīd tam nav nozīmes. Es taču varu dabūt visu, ko vien vēlos, nav vajadzības skriet pēc saulrieta, ja man pieder saullēkti (un arī viss pārējais līdz tam saullēktam. devilish smile). Bet runājot par to, kas cilvēkam pieder, kas ir bagātība un tā tālāk... man īkāds neliels stāstiņš ieviesa pārdomu brīdi.

-

Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē. Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā Tev ceļojums?”“Izcili, tēt!” “Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja. “O, jā!” “Un ko tu uzzināji?” Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”. Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu. Viņa dēls piebilda: “Paldies Tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

[...]

Piektdien bija jauka nakts. Es pirmo reizi piedalījos tādās kā mašīnas sacensībās. Nemāku īsti izskaidrot, nu tā kā filmās, kad divas mašīnas nostājas pie luksafora un gaida zaļo gaismu, un tad spiež pedāli grīdā. - THAT WAS AWESOME. Pēc tam es biju lieciniece tam, kā nodeg mašīna līdz nekas cits, kā daudz lūžņi nepaliek. Pēc tam mēs iztīrījām kalonku no aliņiem, un visu pārējo laiku pavadīju pirtī, kur puišu un meiteņu attiecība bija ~ 30:8. Starpcitu, forši būt uzmanības centrā, un vēl pie tam dabūt to, ko gribu.

[...]

Sestdiena arī bija lieliska. Nominos ~32 km, paniekojos ar visādām hipiju būšanām, apēdu tiešām ļoti garšīgu zemeņu saldējumu, pavadīju lielisku dienu ar manu mikrōbkrekla māsas vai brāļa īpašnieci. Es pat kāpu kokā. Nakts lietū nebija sliktāka, jo es atkal sajutu to sajūtu, nu TO.. brīvību.

.

Rock my brains out.

Es jau jūtu kā saule aust, bet man tāda sjūta, ka ir dienas vidus. Pilnīgi un galīgi nenāk tas miedzis. Vispār forši šitā sēdēt, izdomāju daudz gudras domas, tikai diemžēl aizmirsu. Bet es nonācu pie slēdziena, ka es visas ņuņņājamās dziesmas sametīšu vienā mapē, un nekad vairs nelikšu playlistā, savādāk viņas man čakarē te visu noskaņu. Ekšelī, nekā jauna nav ko stāstīt, izņemot to, ka tiesa noraida lūgumu izsludināt atkārtotas pašvaldību vēlēšanas Jūrmalā, Ropažos šogad tomēr būs mans mīļais festivāls "Zapte" un to, ka man rauj nost jumtu visi pēdējā laika notikumi. Tas par to jumtu pat atspoguļojas manā jaunajā bloga izskatā. Pārāk meitenīgi.? - Jā, jā, spītniece Andiņa tik un tā ir un paliek viena no skaistā dzimuma pārstāvēm.
Noskaņai - Metro Station - Kelsey.mm

[...]

"Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem – un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs."

Paulu Koelju.

- Viņš ir TIK gudrs cilvēks. Apbrīnoju. - Viņš mani iedvesmo. Jā, laikam jāapsver iespēja katu ko pamainīt, lai tiktiešām nesanāk palaist vējā kaut ko labu.

two faces

Ņemot vērā, ka es laiku neizmantoju nekam lietderīgākam kā čīkstēšanai, atļaušos to paturpināt arī te. Lai jau visi redz ar ko es nodarbojos laikā kamēr visas miega peles jau pašas sen ir aizgājušas gulēt, un mani atstājušas te, globālajā tīmeklī. Es šovakar (jeb šorīt) tā baigi prātojos par horoskopa zīmēm. Es laikam tiešām tam visam ticu. Es esmu dvīnis, un man tiešām ir divas sejas. Vienu es rādu sabiedrībai, bet otru es slēpju. Slēpju to, ko kāds cits varētu izmantot savā labā, slēpju to, kas mani padarītu citu acīs vāju. Izklausās jau mazliet smieklīgi, bet tomēr kaut kādā veidā tas atbilst patiesībai. Nav svarīgi tas, ka es visu šeit ielieku publiskai apskatei, tik un tā to izlasīs tikai tas, kam tas interesē. Tā otra daļa, kam neinteresē, nemaz netērēs laiku, lai pat censtots mani izprast.
Ir viens naktī, bet es nezinu, ko darīt. ņemot vērā, ka man ir divas sejas, ir tikai divi varianti -

1. Iet gulēt;
2. Neiet gulēt.

Ja es eju gulēt es moš noguļu kaut ko labu. Ja neeju, tad varu izdarīt vēl kaut ko lietderīgu, bet tad atkal ir divi varianti.

1. Vai nu tas lietderīgais izrādās pilnīgi nekam nederīga huijņa;
2. Vai nu tas lietderīgias man noder kaut kad tuvākajā laikā.

Ja tā ir huijņa, tad esmu lieki iztērējusi laiku. Ja tomēr tas man kaut kad noder, tad atkal ir divi varianti.

1. Vai nu tas mani morāli iedvesmos;
2. Vai nu tas manu pašajūtu iegrūdīs mīnusos.

Ja tas mani iedvesmos, tad tas ir pozitīvi. Ja pašsajūtu iegrūdīs mīnusos, tad atkal ir divi varianti.

1. Es atkal izdomāju kaut ko, kas uzlabo garastāvokli;
2. Es norobežojos no pārējiem, klausos metālu un lasu romānus salīdzinot tos ar savu dzīvi.

Ja es izdomāju kaut ko, kas uzlabo garastāvokli, tad pati sev izcepšu kūku. Ja es norobežošos no pārējiem, klausīšos metālu un lasīšu romānus, tad atkal ir divi varianti.

1. Manī mostas kaut kas jauns un nebijis, kļūstu morāli stiprāka un vēl pašpārliecinātāka;
2. Es nojūdzos.
   

Ja tas pirmais variants, tad es tiešām izdarīšu kaut ko lietderīgu šovakar. Ja nojūgšos... zini, tād labāk es tomēr eju gulēt.
Bai ze vei, Tu tici horoskopiem.?

Tā vienkārši.

Vasara, vasara, vasara... wēēē, man jau ir apnicis tas brīvais laiks, ko nemāku aizpildīt. Labi, dod man 1000 latus, tad es braukāšu pa visiem festiem, un tad gan jau būs okē. Visi brauc prom, visiem ir ko darīt, visiem šis, visiem tas. Es vienīgā nezinu kur iet, ko darīt. Visiem, kam zvanu plāni jau nākamajiem pieciem gadiem. C'mon, kur ir spontānās idejas.? Kur ir tie trakie zvani 12 naktī "Davaj, braucam pēc burgeriem uz Hesīti!".?

Piektdiena tika azivadīta ar apjukuma noskaņu. Ar cilvēku, kurš mani ir sāpinājis līdz pēdējai šūniņai, runājos kādu brītiņu. Sapratu, ka tas tiktiešām tik ātri nepāries. - bla bla blah.. anyway, who da fuck cares what happened with me.?
Man iet labi un slikti. Labi, jo tomātu "Ādažu" čipsiem ir atlaide, man vēl jo projām ir čirkaini mati, es nopirku kreklu ar saldējumiem un mans mp3 pleijeris vēl strādā. Slikti ir viss pārējais.
Mans jaunais mīļākais teiciens:
- Zini, kas notiek, kad Tu apēd skudru.? - Tev vēderā ir vairāk smadzenes kā galvā.

- Fag, please text me.!!! - u know, I miss u so much.
No matter how far I go, u always be my lil angel.
Song for u - P.Diddy - I'll Be Missing You.
Please.

no time to lose

Šis karstais laiks man ir atņēmis visu enerģiju, iedvesmu un rakstītspēju. Neesmu jau drukājusi vairāk kā nedēļu. Labi, atzīšos, man te viens melnraksts mētājas, bet viņš ir tik pelēks, garlaicīgs un neinteresants, kas pavisam neatbilda šiem laikapstākļiem, pat ne īsti garastāvoklim.
Man iet labi. Ņemu visu, ko vien vasara var dot. Daudz peldos, sauļojos, ēdu saldējumus, zemenes, naktīs izbaudu dzestro giasu un no rītiem lielās rasas lāses. Tādai elektroniskajai telpai patiesībā man nav nemaz tik daudz laika.
Ir jau sācies jūlijs - forši. Es jau zināju, ka jūnijs būs garlaicīgs, un tā arī bija. Vienīgias labumiņš ir Beinis no nemirst.lv, kas glaba manas ne tik labās dienas. Viņš visp ir sakarīgs čalis, mans varonis. Vēl es biju pirms pāris mēnešiem ieplānojusi, ka mans varonis varētu būt Maikls Džeksons, bet nu es pārdomāju, jo jebkurā diennakts stundā ieslēdzot MTV, Džeksis slīdēs pa tē vē ekrānu. Parasti jau saka, ka no dzīvajiem jābaidās, bet nu viņš jau man sāk reāli kaitnināt, jo nav ko pa televizoru skatīties. Ak jā, kopš pirmā jūlija esmu tik pat slavena kā Zatlers, jo dr.lv ir izveidoti jauni smaidiņi. Viens zalteram - (zatlers) un otrs man - (panda). Es jau zināju, ka kāds pamanīs mani. Tagad tikai giadu savu pieminekli Vērmanītī, lai man būtu uz ko skatīties tur.
Bet nu man atkal ir jāskrien, jo manas pusdienas ir gatavas. Gan jau es te vēl kādu dieniņ' piekāpšu. [:

Empire Of The Sun - We are the people.

needs

Man vajag kādu, ar kuru es varētu lietus laikā iet lasīt mellenes, siltajās vasaras naktīs gulēt pļavā, kādu, kas būtu gatavs kaut četros no rīta piecelties, lai vienkārši papļāpātu. Kādu, kam svešs nebūtu Šekspīrs, bet arī alus dzeršana pie ugunskura neliktos prasta. Kādu, kurš varētu ar mani slēpties zem kaimiņu jāņogkrūma un kādu, kas manai kafijai pieliek tieši trīs karotītes cukura. Kādu, kurš nebaidītos raudāt, bet kura smiekli liktu smieties līdz. Kādu, kurš kopā ar mani bizbizmārītēm skaitītu punktiņus! Kādu, kam "Titāniks" neizraisītu asaras, bet prieku par galveno varoņu kādreiz justo laimi. Kādu, kura dēļ nevajadzētu atdot visu, kas man ir - bet šis "viss" iegūtu īpašu nozīmi.!

Prom Night.

Briesmīgāko nakšu top5 noteikti ir pagājusī nakts. Patiesībā es pat neko daudz nevaru uzrakstīt. Esmu morāli nogalināta. Vaigi mirkst slapjā un sāļā šķidrumā. Liekas, ka tas nekad nebeigsies. Vismaz kāds prieks par to, ka līst. Tad vismaz neviens neredz manas asaras. Tagad es gribu lietu biežāk. Godīgi sakot man nav ne mazākās nojautas, kur iet, ko darīt, kāpēc darīt. Gribu sarauties tik maziņa, lai nevines mani nevarētu pamanīt. Šodien mamma palūdza, lai izrauju usnes no dīķmalas. Man pirkstos dūrās simtiem adatu, bet neviena no tām nesāpēja tik ļoti kā tas tukšums manī. Tas mani no iekšupeses apēd. Šī bija vislabākā izlaiduma nakts kādā vien esmu bijusi. Es tiešām ceru, ka laiks dziedē visas brūces.

10 ir daudz

Morāli esmu sagrauta. Lai es izveseļotos vajadzētu saplānot pozitīvu dienu, lai mans laimes hormonu līmenis augtu kā balandas omes dārzā. Lūk, šeit es atkal nonāku dilemmas priekšā. Jā, izvēlēs varianti ir daudz un dažādi.

1. Braukt uz Oškalniem. Vienalga pie kā, vienkārši tur ir manas īstās mājas, un draugi tur ir visi.
2. Braukt uz Siguldu. Tur nav daudz draugu, vienkārši, tur ir vismaz kāds dvēseles radinieks.
3. Aiziet pie kaimiņienes, mums ir sācies salabšanas process, un varētu ar viņu padzērt tēju un paēst cepumus vai kā agrāk, noskatīties kādu filmu, kura ir galīgi garām, bet priecē abas.
4. Aiziet līdz X (viņas vārds man šorīd ir kā čerkstošs magnetafons) un sadot viņai pa muti. Jā, es vēl nespēju aizmirst savu maģisko ceturtdienu. Really, I hate her. Dunno.
5. Pazvanīt kādam labam draugam un braukt sen apsolītā izbraukumā ar velosipēdiem.
   
6. Paņemt to pašu velosipēdu un azibraukt uz Tumšupi. Jā, draugu skaits tur krasi samazinās, bet visamz ir kāda draudzene ar kuru varu tik bezrūpīgi runāt, ka brīžiem aizmorstos.
7. Sazvanīt savus draugus un doties spēlēt beach. Smaids man oteikti nenāktu par ļaunu.
8. Pazvanīt viņam, jā tieši tam, kas man dzīvi gan ceļ uz augšu gan brīžiem stumj bedrē, un kārtīgi parunāties, iziet ārā.
9. Uztaisīt sev skaistumkopšanas tūri un sauļoties līdz es izcepos.
10. Nedarīt neko un sēdēt netā. Vēl viena diena manam sūdīgajam garastāvoklim pilnīgi neko neietekmēs.
    

Super, desmit varianti. Laikam jāsaraskta uz papīra un jāizlozē. Neesmu ne cepta ne vārīta. Ja drīz neizlemšu, laikam pieņemšu to desmito variantu.
SECOND PERSON - GONE FISHING. - love that song.

sounds nice

Runāt tikai un vienīgi par sevi laikam ir pārāk garlaikojoši. Patiesībā, tas mani neuztrauc, jo galu galā, šī taču ir mana publiskā dienasgrāmata un es te itkā izklaidēju sevi ne lasītājus.
Varu derēt, ka 50% no pasaules iedzīvotājiem sliktākā diena nedēļā ir pirmdiena. Es atkal varu lepoties ar savu individuālismu, jo kopš pagājušās nedēļas mana nemīļākā diena ir ceturtdiena. Patiesībā tai vajadzētu būt vienai no foršākajām, jo šogad mana dzimšanas diena bija ceturtdienā, man ceturtdienās vienmēr bija sešas stundas, ceturtdienā es kļuvu par "pupaino lauķi", ceturtdienā bija žetonvakars, ceturtienā bija foršākā sporta diena un ceturtdienā vienmēr bija un ir diena pirms piektdienas, kas gandrīz jau ir brīvdiena. Kas tad tāds notika? - Es patiesībā tiku tik dziļi sāpināta, ka biju gatava noraut viņai galvu vārdu vistiešākajā nozīmē.
Ehh un tgd par ATB. Pasākums bija tiešām lielisks. Vienīgias mīnuss Ogres estrādē ir tās lēzenās kāpnes. Protams, ka es biju alkohola reibumā, un es tāāāā nokritu, ka man uz kājas ir trīs zilumi un uz rokas viens. Pēc kritiena mazliet šokēti bija apkārtējie, bet tad es piecēlos un turpināju dejot. Skats bija apmēram tik pat smieklīgs kā filmā "What Happens In Vegas", kad Džoja noslīd pa leti, nokrīt uz grīdas un pēc dažām sekundēm pieceļas un turpina bellēties. man arī patika kā pūlis sauca ATB uz skatuves. It kā daļa kliedza "EI TĪ BĪ", bet pārsvarā tomēr bija sprta tērpi, kas kliedza "EI ĶĪ BĪ" ar tādu nenormālo uzsvaru uz "BĪ". Vēl es biju mazliet pārsteigta, ka ATB pirmā dziesma nebija Extasy, kā jau tas notika iepriekšējos divus gadus. Visā visumā es gribētu vēl reiz aizbraukt. Ja viņš vēl būs Lv, noteikti tā arī darīšu.
Bet kopumā vasarā man iet labi. Bet ja godīgi, tad nu tā, so - so. Man ir vājprātīgs slinkums kaut ko tagad no manas garlaicīgās ikdienas pieminēt. Labāk iemetīšu kaut ko, ar ko varētu aprakstīt manu sasodīti neinteresanto vasaru.

[23:41:22] Krabe says: - Čau, kā iet.?
- Aww, man iet labi, es nesen izmazgāju matus, tgd priecājos kā mans krekliņš ir samircis no tiem stulbajiem matiem. Vēl es plānoju nolakot nagus atkal, jo tgd mana rozā krāsa izksatās pietiekami nožēlojami par tumsā. Vēl es mēģinu uz papīra lapas izrēķināt cik ir 10% no 32, bet man kkā nesanāk, jo es neredzu neko daudz. Vēl es plānoju no sava sīkā brāļa telefona pasūtīt statistiku, jo man šodien 16. un cikās tur beidzās. Es biju un esmu patiesi vīlusies, jo viņam ir beidzeis avansa derīguma termiņš. Itkā jau vēl ir pārējie ģimenes locekļi, bet viņi dēļ manas zvanīt mānijas slēpj telefonus. ahh, atkal skatos uz saviem nagiem un priecājos par to, ka viņi tgd gari un nelūzt. Zini kpc.? - es jau kkādus daudzus mēnešus dzeru zāles, lai nagi nelūztu, un iedomājies, tas tiešām strādā. Vēl es pamanīju to, ka man Pc vairs nav twilight, uzliku kačāties, bet tad man internets vilkās.. ieslēgšu tgd kad iešu gulēt. ak jā, vēl lasu krēslas 3. daļu. tiku jau līdz vietai, kur Bella grib zaudēt savu nevainību, bet džekiņš raustās, jo baidās, ka viņš padosies kārdinājumam un meiteni novāks, respektīvi izsūks asinis. šodien es vispār neizgāju ārā no mājas, sapratu, ka ir labi te pat iekšā. Mamma ārdījās, jo paņēmu viņas čības. Bet tad es viņia tās adevu unteicu, lai ieet ebay un nopērk veslu tonnu tā lai vairs nekad nebūtu jākasās par šo tēmu. Vakariņās es pagatavoju saldo, bet man pašai nepatika kā sanāca. garšīgs jau bija ļoti, bet vizuāli vajadzēja sanākt skaistāk. nu krč bija jābūt tādiem apaļiem spilventiņiuem, bet man viņi sanāca kkādās visādās formās, kas man galīgi negāja pie sirds. Vispār es monologā varētu vēl ilgi runāt, bet pieņemu, ka tas pietiesībā nav nemaz tik būtiski, jo es pati sev īstenībā jautāju kā man iet. (sun)

Drošības sajūta.

"Cilvēkam ir simtiem dažādu īpašību, par un pret, bet visu galu galā tāpat izsķir sirds."

[...]

Dzīvot pārsimts mtrus no kapiem ir diezgan aizraujoši, ja draugi Tevi pirms mājās došanās sabiedē ar visādiem baisiem stāstiņiem. Šoreiz kapu stāsts ir mazliet savādāks. Es sēdēju pieturā pie kapiem, runājos par dzīvi vairākas stundas. Ārā pilnmēness, dzests gaiss un neviena oda. Es varēju stāstīt visu, kas uz sirds. Viņš manī klausījās ar tādu uzmanību. Viņa acis tumsā bija tik skumjas, brīžiem likās, ka pat sāpju pilnas, bet vienalga skaistas. Ar katru minūti varēja sajust, kā gaiss paliek vēsāks, bet tas nespēja sabojāt patīkamo gaisotni. Patiesībā tā lēnām kļuva melanholiska, bet tas nevienam no mums netraucēja. Mēs zinājām, ka vienmēr smaidīgajiem arī kādreiz pienāk diena, kad prātu un sirdi nevar kontrolēt pozitīvā maska. Es jutos brīva. Kad nerunājām, klausījāmies klusumā. Pat sēžot pie kapiem, pieturā uz soliņa, likās ka viss ir pārāk mierīgs. Atvieglojoši mierīgs. Šis laikam ir un būs mans mīļākais kapu stāsts ... pat nedzirdētākie spoku stāsti neizjauks to miera sajūtu, kas mani pārņem ik katru dienu ejot mājās.

[...]

- "Anda, nebiedē mani... Tu vienmēr smaidi, tagad Tavs domīgias skatiens mani mazliet uztrauc."
- *Anda no sirds pasmaida, un pieglauž galvu viņa siltajam plecam.*

feels like forever

Es nekad nebūtu domājusi, ka vienas dienas laikā var piedzīvot tik daud emocijas, kā šodien man tas izdevās. No pilnīgas sakāves līdz nu jau apgāztā astotnieka debesīm. Bailes, izmisums... patiesībā, vājprāts gribēja sabojāt visu, kas man ir svarīgs. Tikai viens vārds, kas ļāva prieka vilnim uzšalk, viņš mani apskāva tik stipri, pacēla augstāk par debesīm, viegli noskūpstīja un iečukstēja man ausī "es taču teicu".
Well ... he's better than drugs. I just can't lose. This will be my personal Hollywood's variant, my beginning of ends. Only after time ... a long time.

Stone Sour - Through Glass.

I've got the blues.

Es šobrīd īsti nezinu, ko man darīt. Itkā varātu iet ārā, priecāties, atbildēt uz pielūdzēju zvaniem, izmantot viņus, pabraukāties ar mašīnu vai vienkārši skriet kaisles meklējumos. No otras puses, varbūt tomēr piebremzēt.? Pasēdēt mājās, turpināt apdomāt to, ka drīz viss vienkārši beigsies... vienkārši vairs nekā man nabūs un viss... prom uz visiem laikiem. Kārtējais pretjautājums, varbūt neskumt par to, kas būs rīt un izbaudīt šodienu.? Vai arī labāk jau sagatavoties tam, ka drīz palikšu viena pati. ? Vienkārša pastaiga mani nobeigtu, jo tad domas mani burtiski apēdīs, un šādā suņa laikā neviens ar mani neko negribēs darīt, tā kā arā arī neviens neies. Labi, palikšu zem savas pūkainās segas un gaidīšu, kad kāds man pazvanīs.
Jā, par to pazvanīšanu... tā ir kāda dzīves ironija vai vienkārša sagadīšanās, bet man pielūdzēji zvana tikai tad, kad s esmu jau aizņemta. Vai tas nav smieklīgi.? Laikā, kad es sēdēju glīti saģērbusies, ar lielisku matu sakārtojumu un koķetīgu smaidu neviens pat tā īsti to nepamanīja. Tā es tur viena varēju nosēdēt visu vakaru. Tagad, kad beidzot esmu ar kādu tiešām laimīga, sākas zvanu vētras. Vai arī sēžot ar draudzenēm krogā, saņēmusi matus astē un kad man sejā var pamanīt to, ka iepriekšējā nakts bijusi negulēta, tad es sāku kādam interesēt. Es nezinu, varbūt puišiem patīk tā vienkāršība, vājums un jā... būtībā "nekas".
Tas tā, šī rīta pārdomas.
Kā man vispār iesākusies vasara.? - Patiesībā tā, so so. Sēdēju mājās, sēdēju mājās, sēdēju mājās, aizgāju līdz centram beach uzspēlēt, sēdēju mājās, aizbraucu uz Ogri, sēdēju mājās, kārtīgi nosvinēju savu dzimšanas dienu, sēdēju mājās un atkal sēžu mājās. Vienīgais interesantais bija mana dzimšanas diena. Patiesībā bija ļoti jauki, prieks, ka man ir tādi draugi... tie man ir zelts.
Un jā, šis ieraksts ir tik nožēlojams, cik nožēlojami šobrīd izskatās mani mati, bet par spīti tam es tik un tā uzspiedīšu "publicēt ziņu".

suprise

Es varu derēt, ka pēc pusnakts man būs karstā līnija, bet es neslēgšu telefonu ārā. Man patīk tā sajūta, ka kāds par mani kaut uz īsziņas rakstīšanas vai mana nummura meklēšanas bridī par mani iedomājas. Jā, sliktie laika apstākļi man ir mazliet sabojājuši dienu, bet sajūta, ka tūliņ smaidīšu kā maija saulīte, neļauj justies slikti. Man pat neko nevajag, tikai apziņu, ka kāds par mani atceras. Varbūt mazliet patmīlīgi, bet vienu reizi gadā jau drīkst. Es pat neko nelūdzu. Tikai nepacietīgi gaidu.

acis kvadrātā

Last 4 days was awesome. Nonstopā.

Patiesībā tik labs vasaras sākums nav bijis nevienu gadu. Man jau sāp vaigi no smiešanās. Vispār man nav nekādas vēlēšanās izplūst garos tekstos, jo patiesībā tas nav tik aizraujoši, lai es to liktu visiem lasīt. Vairāk vai mazāk mani uztrauc tas, ko darīšu vasarā, jo ir tāds teiciens - "kā sāksi vasaru, tāda arī viņa būs līdz beigām". Labi, nocitēju es briesmīogi, bet doma skaidra. Bet ne par to... mani tas uztrauc tēpēc, ka es vasaru esmu iesākusi ar ... nezinu kā lai saka... drīzāk ietreipuļojusi vasarā. Jā, tā būs pareizi.
Šobrīd man viss ir pie kājas vai vēl labāk, pie abām kājām. Man tik ļoti nāk miegs, bet es sēžu un domāju par visādām huijņām. Piemēram, es štukoju par to, kas tās par bildēm manā digitālajā, jo neko no tur redzētā neatceros. Laikam vienkārši filmiņa beidzās, bet par to nevajag uztraukties. Vēl es nespēju izlemt vai man labāk patīk filma "Lot like love" vai "Green street hooligans". Abas ir vecas, 2oo5. gada filmas.
"Lot like love" ir romantiskā komēdija, ļoti sirsnīga mīļa, ar laimīgām beigām. Filma visādā ziņā man atgādina pašai sevi, un varbūt to kādu redzu nākotni. Bet baigi sentimentālā... uķi, puķi, manā stilā.
Toties "Green street hooligans" ir drāma ar ne tik labām beigām, filma ar samērā daudz asinīm un jā, ne pa manam stilam. + tur runā nevis skaidrā Angļu valodā, bet ar Britu akcentu. 50% no vilmas teksta bija fuck, 25% es sapratu no visiem tiem vārdiem, un 25% es pilnīgi neierubīju, kā kurmja intensīvi pirdieni zem zemes. Bet tomēr, kaut kas piesaista.
Vispār man būtu tik daudz lietderīgu darbu, ko es varētu darīt, bet es domāju par lietām, bez kurām dzīve paliek ne pilnvērtīgāka ne arī otrādi. Bet turpinot manu sviestu... es Alan Deko ieraudzīju apaļu gultu, un tagad es savā dzimšanas dienā gribu apaļu istabu, TO apaļo gultu un rozā gultasveļu un un vēl rozā pidžammu ar maziem baltiem vienradzīšiem.
Labiņī, man jau rauj gļukus, tiešām neesmu gulējusi labu laiciņu.
Ā jā, es aizmirsu, ka šis taču ir pēdējais maija ieraksts. vipīīīī.
Ā jā, un, ja Jūs zinātu, cik tiešām daudz mīlsetībaprātu jauc.
Ā jā, starpcitu, tai bildei nav pilnīgi nekāda sakara ar to, kas te rakstīts. Man vienkāŗsi gribējās radīt mazliet tādu primo noskaņu... nu tādu... scary.

Lets start a summer!

28. Maija vakarā mani izsauc ārā. - Izeju.
29. Maijā, plkst 3:oo aizeju gulēt.
29. Maijā, plkst 8:40 izsniedz liecības.
Tā paša maija vakarā skolas beigu svinēšana ar draugiem. Esmu pusaizmigusi, bet turos kājās. Doma jau bija ātri braukt mājās, izgulēties, lai nākamajā dienā varētu iet pārgājienā, tālā pārgājienā. Te nu es esmu mājās, bet ne jau, lai ietu gulēt. Mani atsūtīja pēc zadzerkas un teica, lai apģērbjos siltāk. Tātad, šonakt negulēšu.
Rīt, 30. maijā, plkst 10:oo jāsatiekas pie "Ķeža", un jāiet ie entie km, lai varētu nonākt otrā galā un atkal svinēt skolas beigas. Nu jau ar citiem draugiem. Forši, 3 diennaktis negulētas. Es esmu, precīzāk, būšu Spaidermens. Labi, vairs nav laika, man jāizpilda misija un jātiek nākamajā levelī. Man patiesībā ir kaste ar fiņķikļuškām, ko uzdrukāt te, bet nu pēc pāris dienām.
SĪ JA.

"Čau, gribi bučoties.?"

Oficiāli man jau ir sācies atvaļinājums. Īstenībā man tāds liels prieks, vienkārši neaprakstāms prieks. Bet atkal no otras puses, šogad viss mainīsies. Visi draugi prom, viss ierastais tiks nomainīts pret nezināmo ū tē tē. Godīgi sakot man pirmo reizi ir mazliet bail no vasaras. Bet nu lai jau paliek, vasara nekad nevienam nav nākusi par ļaunu. sun.

Šodien es atklāju peldēšanās sezōnu. Līva ar mani saderēja uz to, ka es neieiešu ūdneī, jo esot pārāk auksts. Ja es neielienu - izmaksāju aliņu, bet ja ielienu, tad verēšu izdomāt kaut ko, vienalga ko. Protams, ka es iegāju, un ziniet ko.? - ūdens bija vēss, bet nu nekādā gadījumā auksts. Tagad es drīkstu izdomāt kaut ko un pieprasīt Līvai. Nespēju šobrīd izlemt vai viņa tīrīs manu istabu vai pļaus manu mauriņu. By the way, biju atkal aizminusies uz Oškalniem. Jūtu, ka vēl pāris reizes aizmīšos uz turieni un tad, kad apniks braukt tos entos km, tad pārvākšos tur. Bet kam gan tas interesē, rite.?
Svarīgākais tomēr bija strīdiņš par to vai piepe ir sēne vai nav. Sapratām, ka mēs, bariņš cilvēku neieskaidrosim kādam indivīdam, ka tā ir SĒNE, izdomājām pazvanīt kādam un pajautāt.
1. Zvans. 1188. Operatore kaut kādas trīs reizes pārjautāja. Kas tur tik nesaprotams - "Vai piepe ir sēne vai nav.?" Pēc trešās pārjautāšanas reizes viņa nometa. Zajebis kompānija.
2. Zvans. Bioloģijas skolotāja. Viņa vispār nepacēla, bet nometa. Bet beigās atcerējāmies, ka šodien taču lielā, pedagoģiskā sēde. Pēdējā šogad.
Tomēr neizdevās pierādīt sav taisnību. Raitis vēl tagad domā, ka tā nav sēne.

Jā, jā, jā, Jūs jau droši vien pamanījāt, ka es vairs nerakstu tos gaudulīgos un sentimentālos rakstiņus par savām sirdsāpēm, domām, jūtām and other stuff. Tam ir pāris iemesli. Viens no tiem ir tas, ka pēdējā laikā pievēršos draugiem nevis mīcamajiem objektiem. Otrs, tas, ka nekas īpašs jau arī nenotiek, viss ir kā parastā, lētā meksikāņu seriālā, kur katrs nākamais kadrs ir paredzams. Trešais iemesls ir tāds, ka esmu mazliet kļuvusi cietāka. Mani aizkustināt var tikai mazi dzīvnieciņi (nenobraukti), romantiskās filmas un auksts aliņš karstā laikā.

She's famous now.

Yeah, beidzot mani atpazīst Ropažu novadā. Žēl tikai tas, ka atpazīst nevis manu seju vai personību, bet gan manas kājas. Vēl stulbāk, manas kedas. Citi grib, lai viņus parāda pa Tv, citi grib kļūt par modeli kādam divpadsmitgadīgo žurnālam, bet es esmu slavena ar savām novazātajām čībām. Atkal man ir iemesls atrasties septītajās debesīs.

[2009.05.20. 18:42:21] Full Name says: tew bija zilas konversenes?
[2009.05.20. 18:42:30] Krabe says: jēēēēs, of kōrs. (sun)
[2009.05.20. 18:43:00] Full Name says: ou tad laikam es neesmu kļūdijusies un tevas kaajas ir uz plakaata par kkautkaadu pasaakumu Zaķos! :D

Toties turpinot par tiem velosipēdiem... šodien atkal ieslēdzās mana hipijiskā vēlme - Nopirkt retro velosipēdu un nokrāsot kā Skubija Dū mašīnu. Bet nu nav man ne retro riteņa, ne arī idejas kā es to riteni varētu uztiasīt kā Scoobysnackssexdrivebike. Bai ze vei, es plašajā interneta tīmeklī nevarēju atrast nevienu alkoholisko kokteilīšu recepti. Ne zināmu ne arī jaunu. Vienīgi es atradu ļoti vērtīgu recepti, kā izvārīt kartupeļus. Tiktiešām, labi, ka ir tādas mājaslapas, kur to man kāds var iemācīt. Bet tā jau ir, ja kaut ko tiktiešām vajag atrast - huju (rupji sakot). Tas tā šī brīža izmisuma iespaidā. Labiņi, šobrīd runājot par receptēm, sagribējās vakariņas. Iešu un pagatavošu sev grauzdiņu salātus. Jāpalutina sevi, jo šodien esmu sev cienīga uzsist pa plecu un teikt - gūd džāb.

Bed time.?

Lietus lāses sitas pret logu. Skan - Declan - An Angel (dziesma, kas liek saskrieties asarām acīs) pastiprina tādu bēdīgu noskaņu. Tas tā, šobrīd. Vispār es jūtos kā kaut kas sažuvis, jo esmu gulējusi trīs h. Vakardiena arī bija lieliska, kā pa mākoņiem. Nakts nebija sliktāka. - Tās rokas. (mm) Mājās ierados piecos no rīta, aizgāju gulēt un jau astoņos no rīta mani modina, jo man taču jāiet strādāt. Ak vai, es piemirsu. Ai, tikai sīkumi, tas viss ir skasiti. whtvr.
Tieši tagad mani satrauc tas, ka Twilight atsevišķiem cilvēkiem paliek jau par slimību. Kā tas izpaužas.? Es ieeju Draugiem.lv sadaļā ādiņas un tad skatos top ādiņas. Un ziniet ko es redzu.? - vājprātu. Katrā lapā ir vismaz trīs tvailait ādiņas. Ziniet, jā man tā grāmata ļoti patīk. Atceros pat to, ka skolā bija kāds mēnesis, kad viena no aktuālākajām tēmām bija tā grāmata. Bet nu tagad tas jau ir slimīgi. ā, pagājušo nedēļ pie Origo man uzskrēja meitene, kurai bija krekliņš ar Robertu Pattisonu. Sou sik.
Ah, atvainojos, mans saprāta līmenis šobrīd svārstās tikai jūras līmenī, jo man acis līp ciet. Iešu pagulēt. Savādāk rīt atkal būšu nelietojama.
Pī. Sī. Man ir tādas aizdomas, ak tik un tā kāds man šonakt zvanīs un teiks, lai eju ārā.

hazel, hazel, hazel... lime.?

Viss ir kārtībā. Ziniet, tas nav interesanti. Esmu pārāk sarežģīta. Nesaprotu, ko pašai vajag. Tad man ir aizbraucis jumts, gribu lai viss būtu tieši tā kā esmu to iedomājusies. Tagad, kad bedzot varu teikt - Zajebis, ir taču ideāli. - man vajag vēl un vēl un vēl. Bet tā jau ir, cilvēkiem nekad nav labi ar to, kas ir. Viss, pššššššš, mainu attieksmi. Tā vietā, lai es teiktu ietasto - "bļāviens loh, atkal.!" Es saku - "ehh, nekas, ir taču vēl citas jaukas dienas, veiksmi.! [:" Protams ne piespiedu kārtā, bet no sirds. Ak jā, un vispār, man ir jauns mērķis. Mēģināšu veirs nevineam nebraukt virsū, vismaz ne bieži. Lai jau staigā pa pasauli kā "*@^%#$*", kāda man tur starpība.
Patiesībiņā esmu novērojusi to, ka mani viss uzjautrina. Sajūta, ka daļa no cilvēkiem, ar ko man ir kāds sakars, domā, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm. Bet ko man citu darīt, ja apkārt ir tik daudz trulu cilvēku, bez nekādiem morāles vai citiem principiem.?
- "Ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo - ap TEVI negriežas zeme.!" - Laikam jau gan.

Deviņdesmit procentus dzīvotmākas veido prasme satikt ar pilnīgi neciešamiem cilvēkiem.

/Autoru aizmirsu/

Neko vairs nemainīšu. Turpināšu ņirgt par SVIESTA KINO. Un vispār, apbrīnoju to džeku, kas to izdomā, jo obligātā literatūra tiktiešām hard sucks. Ups, atvainojos, atkal nesmuki runāju. Labais, tagad es iešu ārā izbaudīt foršo laiku, ķert pēdējos saules starus un salasīt puķes pēdējam zvanam. Es domāju, ka būs pietiekami pilnvērtīgs vakars.
P.S. MAN VĒRSTURĒ IELIKA 7 GADĀ. Atkārtošu - 7.!!! Beigšu arī šo ierakstu ar - I'm happy.

Tava seja ir forša.

Vispār jau baigās ģēlas visiem. Pēdējā nedēļa, visiem būtu kārtīgi jāslinko, jāspēlē nekā nedarīšanas spēles un jāčilo pie estrādes pļaviņā... bēt ir tieši otrādi. Visi masveidā uzreiz pēc stundām skrien uz konsultācijām un ieņem labākās vietas, lai varētu labāk pamācīties. Oh, c'mon, ir taču maijs. Kur jūsu pavasari galvās.? Visu gadu neko nedarīji, tad nedari pēdējā nedēļā.! Ai, vispār - whtvr, es tikai ceru, ka man nekas tāds nebūs nekad jāpiedzīvo. - Jā, jā domā tikai par sevi, Tu patmīlīgā... Tu. (neliela saruniņa ar sevi)

Ak jā, šodien aizdomājos par stulbajiem kredīta netaupītājiem. Ir vairāki sutulbuma līmeņi par kuriem es tūliņ paskaidrošu sīkāk... pieņemsim, ka cilvēks, kuru es saukšu par "Tava seja" ir nabadziņa lomā, bet cilvēks "Tev starp kājām" būs tas sliktais.

• Tava seja ir ļoti maz kredīts. Tava seja zvana Tev starp kājām, lai ātri pajautātu, kur viņš ir.
  Tava seja - "Kur esi.?"
  Tev starp kājām - "āāāāāām, čau, halōōōōōō, es Tevi nedzirdu. Kā vispār iet.? ā, es.? hmmmmmmmmmmm, nezinu kā, lai šo vietu noraksturo. Esmu tur, nu tur, ēm, vietā, kur...
  PĪ, PĪ, PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.!
  Tava seja vēl joprojām kliedz klausulē - "!@^&$#(@*&@)!($@!%@$*"
  
  
• Tev starp kājām vajag aizņemties no Tava seja, piemēram, digitrālo.
  Tev starp kājām uzpīkstina Tavai sejai.
  Tava seja atzvana un saka - "Jā, es Tevī klauosos."
  Tev starp kājām - "šitōōō te, nu čau, klausies, baigā ģēla. Zini, man Tev ir baigias lūgums. varēsi palīdzēt.?"
  Tava seja - "Runā ātrāk, man nav daudz kredīta. Klausos, saki, ko Tev vajag."
  Tev starp kājām - "Nu es neiznu vai Tu man to lietu iedosi, bet nu jā, Tu nekad nevineam viņu nedod, bet nu man nevineam citam nebija, kam pajautāt tāpēc jautāju Tev, tātad nu es gribu lai Tu aizdod man uz rītdienu kādu Tev svarīgu lietu. Es noteikti atdotu rīt vai parīt, atkarībā no tā kā man ies un cik ātri būšu mājās. Bet nu klausies, aizdosi man savu digitālo.?"
  PĪ PĪ PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.
  Tava seja vēl kliedz klausulē - "BĻĀĀĀĀĀ, ES TEICU - RUNĀ ĀTRI.!!!! $#@*&#@!@@ NĒĒĒ, LOH, NEDOŠU ... MUHAHAHAHHAHA.!!! ^!$*@^(@!"
  
  
• Tev starp kājām atkal kaut ko grib no Tava seja un pīksitna.
  Šoreiz Tava seja kredīts ir Ls 0,01 un Tava seja pīkstina pretī.
  Tev starp kājām neatkāpjas un atkal pīksitna Tavai sejai. Tava seja toties domā, ka Tev starp kājām nesaprata, ka viņai nav redīta un atkal uzpīksitna. Tā tas turpinās tik ilgi kamēr Tava seja pazvana no kāda cita telefona lai pateiktu - "BĻA, LOH, NESAPROTI, KA MAN NAV KREDĪTA.?! KO TU ATKAL GRIBI.?"
  Tev starp kājām to uztver kā uzbraucienu un atbild - "Ar tādu attieksmi man viars neko nevajag."

Ņemot vērā, ka neko īpašu no skolas dzīves vairs neatceros... uzskatu, ka šīs dialogs ar Ediju par kredītu un pīkstinātājiem bija viena no vērtīgākajiem visā dienā.
Vispārībā šodiena bija īpaša. Es izdarīju tik daudz labas lietas. Nu labi, īstenībā es nemaz neatceros, ko es šodien darīju. Atceros tikai fizikas sešinieku, kukaiņu medības bioloģijā un to, ka rēcām ar Jolantu par kāda "drauga" (LOL) jau daudzus gadus nemainīgo sejas izteiksmi, kuras atrisinājums laikam ir "ehh, sukas visi, atkal es esmu starp šiem visiem lohiem." Garāk nekomentēšu, jo šī sejas izteiksme nav noraksturojama. Gan jau satiksiet kādreiz uz ielas - pazīsiet. rofl.
Pēcskolas dzīve protams bija kā pa septītajām debesīm, bet nu nerakstīšu te tagad savas skuķu sentimentālos rakstiņus, tāpat jau viņi daudz. Vienīgias ko varu teikt... Ja būtu jātaisa līniju diagramma, mana dzīves līkne ietu uz augšu. Netici.? - I'm happy.

septītās debesis

Es tomēr kļūdījos. - Jā, man nākas to atzīt. Šodiena nesūkāja.

ESMU ATKAL TUR IEKŠĀ. TOMĒR ES NESŪDZOS. (mmm)
I FEEL ALIVE. EVERYTHING FEELS RIGHT.

"We spent all our money on stupid things.
But if i look back now, i'd probably give it all away,
Just for one more day, one more day with you."

Simple Plan - Everytime.♥

P.S. Ja tev liekas, ka cilvēks, ar kuru tu runā, neklausās tevī, esi pacietīgs. Varbūt viņa ausī ir ieķērusies kāda spalviņa. /Vinnijs Pūks/

Nightmare.

Šī nakts bija murgs. Nekad mūžā vairs neiešu gulēt 22.oo. Aizgāju tik ātri gulēt, jo saškrobijos par sev izčakarēto dienu. - kas un kāpēc.? - ai, pohuj.
Zvans 23:11 - "čau, ko dari.? Nāksi ārā.?" (neatceros, ko man jatāja un ko atbildēju. Sīkāk man paskaidroja nākamajā zvanā.)
Pamostos pus vienos naktī. Nevaru nekādīgi aizmigt. nu nekādīgi. Uzrakstu sms vai kāds vēl ārā. Esmu gatava saģērbties un doties pastiagā. Telefons neizdod nevienu skaņu. Aizmiegu ar lielām grūtībām.
Zvans - 1:15 - "Čau, ko dari.? Nāksi TAGAD ārā.?" Fak, fak, fak. NU ES BEIDZOT BIJU AIZMIGUSI. Es šaubījos starp iet/neiet. Izlēmu par labu neiet kaut gan ļoti, ļoti gribējās. Kāpēc tā izlēmu.? - Man bija jāģērbjas un tur bija 66, 666 % cilvēku, ko nepazīstu. Respektīvi divus no trīs civēkiem. Eju gulēt. Nevaru aizmigt. Beidzot tas izdodas - yeeeeej.
Zvans - 3:07 - "Čau, ko dari.? Nāksi ārā.? Esmu galīgā pipelē, bet nāski ārā.?" - Wtf.? IR TRĪS NAKTĪ. Kārdinājums liels iziet. Bet man slinkums ģērbties un vēl vilkties kkādu sasodītu pusotru kilometru. - Sorry, ne šodien.
Zvans - 5:40, ārā jau pavisam giašs, likās, ka diena. - "Čau, ko dari.? Man ir hujova. Bet moš iznāksi ārā.?" - ou šīīīīīt, nu man miegs nenāk. Bet cik slimi būtu iet ārā pussešos no rīta.? Piedod, bet nu es tomēr pacentīšos pagulēt.
Starp tiem visiem zvaniem pagulēt ņihuja nevarēja. Šī nakts bija VĀJPRĀTS. Nekad vairs. Labāk iet ārā kaut vai tad, ja principi neatļauj. Šodiena sūkās. Es zinu.

+ VS -

Es gribētu, lai laiks apstājas un nekad neietu uz priekšu. Kā skatoties DVD, uzlik pauzi mīļākajā vietā, lai var aplūkot skaiso aktieri/aktrisi. Negribu, lai kaut kas no tā, kas man ir beigtos. Patiesībā arī neko vairāk man nemaz nevajag. Smaids pret smaidu.

- Little sunshine.

Goo Goo Dolls - Iris.mp3

Dilemma.

Man ir dilemma. Vai nu lidojošie putni ir sukas vai laimes nesēji. Tātad ... šodien man otrā stunda ir sports. Es kā cilvēks laicīgi eju uz halles ģērbtuvi, uzvelku savus šortiņus, kas drīzāk atgādina apakšveļu, uzvelku Kristena kreklu (ko es viņam atņēmu nometnē, un vēl joprojām neesmu atdevus. hā, nemaz netiasos), uzvilku savu skaisto, mīļo, jauko perfekto pull and bear vējjaku un devos ārā, lai izbaudītu aukstos grādus pēc Celsija. Lai būtu jautrāk sāku ārdīties pa stadionu un dziedāju Cgristina Aguilera - Lady Marmalade. Un šeku, reku man pāri planē viens spalvainais radījums vārdā PUTNS. un ņīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīūūūūū, šis mani apķēzija. - LABĀKĀ DIENA MANĀ MŪŽIŅĀ.
Visi jau man teica, ka tas ir uz laimi. CERU, KA TĀ. (Kaut gan bija arī versija, ka viņš mani apdirsa, lai es aizvērtos. :D)
šalalalalala.

skuķu būšana

I KNOW WHAT I WANT - U JUST TAKE ME THROUGH THE MOTIONS.
Ehh, my life is wonderful. Sometimes it sucks... okay more than sometimes, but every smile, look and positive day makes my life wonderful. - LIKE MY OWN WAY. mmm.
Tikko pirmo reizi paskatījos savā horoskopā. Laikam manam labajam garastāvoklim ir izskaidrojums - "Pārsteidzoši iespaidi – kā no sapņa. Deja vu." - īss un kodolīgs tas horoskops. Ja es tagad sāktu lēkāt, mamma domātu, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm.
Uz galda stāv kāda lapiņa, ko aprkastījis mans mazasi brālis. Teksts ir sekojošs (citēju) -
"JĀNIS + ANNA NAU TAS LABĀKAIS
LABĀKAIS IR NAUDA NAUDA
IR LABĀKA JO NAUDA IR LIETOJAMA
ĒDIENA PIRKŠANĀ"
- Es izklausos ļoti lōģiski šodien. No manis laikam var ļoti daudz saprast. - a man pohuj, nav arī jāsaprot. - mmmmmm.

love story

Reiz dzīvoja kāda meitene, kurai bija tik brūnas acis, ka pat nevarēja saskatīt to kur sākas acs zīlīte un kur varavīksnene. Viņa vienmēr darīja, ko lika, darīja visu, kas ir pareizi. Viņa nekad nevienu neatstūma, nekad neteica "nē" un nekad, nekad nedarīja to, kas ir nepareizi. Viņa gaidīja savu princi to, kura dēļ viņa darītu tikai pretēji saviem principiem, ikdienai. To, kas sagriezīs viņas ikdienu ar kājām gaisā. Toties viņa pati nekad nebūs princese, drīzāk jau spītniece, bet tas jau viars nav svarīgi. Visādi prinči nāca pie meitenes, bet neviens neizprata viņas dzīves skatījumu. Viņa ar vārdiem vien varēja pierādīt to, ka debesis ir zaļas vai kokiem nekad nenokrīt lapas.

Toties kādā pavasara dienā, slēpjoties aiz naiva smaida, viņu uzrunāja kāds puisis. Viņa nekad nebūtu iedomājusies, ka tas ir princis, ko gaidījusi. Viņi abi bezrūpīgi smējās, čaloja. Puisis teica - "ehh, meitenīt, es Tevi varētu ar vārdiem vien nolikt pie vietas, bet es to nedarīšu, jo man patīk Tava ironija, naivums un skats uz dzīvi, muļķiem un pašai uz sevi. Es tikai paskatīšos." Meitene mazliet aizkaitināta darīja visu, lai puisis parādīto to savu mākslu "nolikt viņu pie vietas".

Gāja laiks un meitenei radās ar vine jauni, necerēti piedzīvojumi. Viņa negāja uz skolu, lai parkā nedaritu neko, laikā, kad visi gulēja, viņa skaitīja zvaigznes, viņa ēda saldējumu ar dakšiņu, apzīmēja asfaltu ar maziem, muļķigi tērptiem cilvēciņiem un vēl visu, nekad iepriekš nedarīto. Viņai vairs nebija laika visam parastajam, jo viņa beidzot bija atradusi princi, kurš viņas ikdienu sagrozīja tā, ka saule viņai spīdēja naktīs, bet mēness dienās.

Es domāju, ka meitene tomēr ir mazliet naiva, jo viņa ir gatava atdot visu sevi kādam, ko varbūt pēc kāda laika pazaudēs, viņai paliks tikai atmiņas un zvaigžņotās naktis. Tomēr es ceru, ka viņas pasaka beigsies kā visas pārējās - "un tā viņi dzīvo vēl šobaltdien."
Varbūt tā būs...
... dziesma, kuras vārdi skan šādi - "pēc pāris gadiem mēs saskriesimies un tad Tu manī iemīlēsies..."
- New Old - Holivudas Variants.mp3

dude, fuck it, I lie.

Esmu kā cīsiņš mīklā jeb mīciņš cīklā. Kvadrātsaknītes, diskriminantiņi un visādas formuliņas man pa acu priekšu danco. - NĒ, es nesēžu uz sēnēm. Vienkārši šodien trīs stundas mācījos matemātiku. "Ja stundās neko nedari, sēdi konsultācijās". - LABI MĀT. Matemātikas skolotājai teicu, ka man nav laika papildusstundām, jo mājās jānoskuj cūkām sari. Viņa nenoticēja. Damn. Why is it so hard to tell a good lies yet so easy tell the truth.? - Viņa teica, ka varēšu sestdien braukt uz privātstundām. Varēšu izvēlēties skūt viņas cūkām sarus vai mācīties matemātiku. Es izvēlos šokolādes saldējumu ar ķiršu kompotu.

Jēēs, es noteikti būtu top pieciniekā, ja būtu tādas monologa runāšanas sacensības. Netici.? - Es Tevi izaicinu. Really, I don't care. I'm high above the clouds. I can talk about everything and at the same time about nothing. Can imagine it.?
Es šodien kaut kādā garlaicīgā stundā domāju par to kā būtu, ja zivis stāvētu kūtīs, un viņas slauktu kā govis. Turpretī gotiņas būtu mazas, mazas kā grunduļi, un viņas peldētu pa akvāriju. Pa pupiem viņas nārstotu. Yeah, I'll rock the world... no, really world will die without me.

Kā man vispār.? - Man ir iestājusies rutīna. Pohuj, neesmu Jānis. Es neesmu slima, bet vesela arī ne. - iespaidīgiņi.

VACATION

Brīvdienas = forši. Ar savu famīliju izdomājām, ka jālaiž uz Ventspili. Es jau zinu, ka mums visiem kaut kur kopīgi braukt ir murgs, bet nu tik un tā mājās nebūtu bijis ko darīt, jo visi mani draugi pa pasauli mētājās. Tātad... maniem senčiem ir tāāāāādas anormālas idejas. - Mums bija jāizbrauc no Ropažiem pussešos no rīta. Nonākusi tajā galā sasveicinājos ar brālēnu, paēdu brokastis, noģērnos un gāju sauļoties. Vairāk kā pēc stundas skan modinātājs -jāgriežas otrādi. Forši, vimsaz tagad esmu vienmērīgi izcepta. Vakarā ģimenes lokā (atbrauca arī māsīcas un tante) skatījāmies hokeju. Wipīīīī, 7:1. Es bez elpas paliku.
Nākošā diena vēl foršāka. Senci atstājām laukos makšķerēt, paši devāmies uz centru. Kā es mīlu to pilsētu. Tagad gan es nepārdotu narkotikas, bet labprāt dotos uz turieni. Vakars gan bija tāds negatīvs. Skatījos atkal hokeju - Krievija - Latvija. Kad jau bija 4:0 es sadusmojos un izslēdzu televizotu. DUSMA. Vispār, pat dusma atcerēties.
Jā, bet nu brīvdienu labākais jautājums no mana sīkā brāļa - "Vai suņu meitenēm arī ir krāniņi.?" Starpcitu, Ventspilī ir arī forši ļautiņi. Ieraugot, ka man rokās ir digitālais, sāk pozēt un lūdz, lai viņus nofotografē. - Stilīgi, vismaz es no viņu draudzīgās attieksmes var kaut ko mācīties. A jā, Ventspils meža kaķī strādā TĪĪK stilīgs džekiņš. Viņam bija dāāāāāudz lielāki tuneļi kā Česteram no Linkin park. Ja es četrus pirkstus nevarētu izbāzt cauri, tad trīs gan. - iespaidīgi. Jā, un es arī sestdien noskatījos savu jauno mīļāko filmu - A lot like love. Veca, bet nu es nebiju redzējusi. Jā, jā es jau zinu, ka es kā jau tipiska meitene esmu kritusi uz romantiskajām. bla bla bla. [:
By the way, Ventspils policija ir mani čomiņi, jo viņiem ir tādas pašas saulesbrilles kā man. Jūtos kruta.
Šobrīd jūtos labi, vienīgi zosu pumpas uzmetušās. :D

THE LAST GOODBYE - PICTURES OF YOU. ♥

mwqpodxd

(Nosaukums tapis sakarā ar to, ka es šobrīd esmu pārāk izklaidīga, lai spētu sakoncentrēties uz kaut kādu stulbu nosaukumu - taisīju pirkstiņdanci uz klaviatūras).

Labi, ka šodien bija saīsinātās stundas. Savādāk es būtu ķērusi kaut kādu krītamo kaiti jau pēc ceturtās mācību stundas.

1. Krievu valoda smird. Skolotāja pamanīja manu špikeri. labi, ka visu jau gandrīz norkastīju. Toties vēl viens labi ir, ka viņa špikeri pamana pirmo reizi trīs gadu laikā. - Pozitīvi.
2. Sportot man negribējās. Daļa kolēģu, kuriem nebija pirmsbrīvdienu brīvdiena jau iestājusies trennējās krosiņam. Es pa to laiku sauļojos estrādē uz putnu apķēzītajiem soliņiem. - Pozitīvi.
3. Pirmā reize, kad es algebrā neklausījos mp3. Bija jākoncentrējas, jo es negribēju atkal kā kaut kāda kalaša izgāzties un dabūt divnieku. Patiesībiņā man izdevās - 35 minūšu laikā izņēmu un sapratu pāris nedēļu vielu. - Pozitīvi.
   
4. Algebras ieskaite. - Man liekas, ka varēšu ar sevi lepoties. - Pozitīvi.
5. Sociālo zinību skolotāja ar visādiem tekstiņiem, kuriem ir zemtekstiņi centās (un izdevās) pateikt to, ka es esmu bastotāja. Jā, labi, man viņa besī, kā es varu gribēt iet uz viņas stundām.?! - Patiesībā man tiktiešām toreiz bija kora skate, bet pohuj, nākošreiz nobastošu un to uzrakstīšu uz viņas nesmukās mašīnas. - vēl jo projām nezaudēju savu "pozitīvi".
6. Pēdējā stunda aprīlī - Angļu valoda. Neko nedarīju. Man jau sākās brīvdienas, un pohuj, neesmu Jānis. - Pozitīvi.
   

Pēc tam ar draugiem jāuzspēlē bīčs bij'. Mans stilīguma koificiens pieauga par 15,8%, jo es pārģērbos tieši tad, kad menti pabrauca garām. Vēl mani Jolanta un Arvīds izdaiļoja ar zāli, puķēm un čiekuriem, kamēr es kā ronis peldēju pa zāli un gaidīju pārējos spēlētājus. Ak jā, un uzsākot ar kādu dialogu man visu laiku pašās beigās piemetinājās vārds "pidar". Bet cik es sapratu no savas komandas, viņiem labāk patīk, ja es saku "pidar" nevis "draudziņ". Tagad gan es savu uzmanību pievērsīšu hokejam. Baigā fane esmu. Labi, nestaigāju neplivinos ar karogiem, nerādu pliku dibenu kaimiņiem un nekasu olas. Negatīvi laikam jau būs tas, ka man nav to olu, žēl gribētos.
Vakars būs hokejīgs. Vienīgi stulbumiņš tāds, ka man tas būs jāpavada ar savu foršo brāli. Nekas, mož pēc hoķa iziešu ārā, ja būs spēks.

Ar Dievu mazo dīvainīt.!

Vairs jau nav nekāds SPRINGTIME. Now is SUMMERTIME. ou yes, yes yēees. Patiesībā es šobrīd rakstu īpaši daudz nedomājot, jo man pilns dibens ar smiltīm. Spēlējos smilšu kastē. Ehh, nu labi, spēlēju bīīču. Bet labi, par to vēlāk. Šajā blogā (lasīt ar OLAS burtu) neesmu jau dažas dieniņas ieskrējusi, bet nesaspringsti mazo dīvainīt, nekas TĀĀĀĀĀĀĀĀDS īpašs nav noticis, tikai tāāāāāds. (Mērijums tika veikts ar "Ā" burtiem).

[...]

Sestdiena. - Pohains rīts. Bet kāda starpība, tā taču bija sestdiena. ārā + daudz grādi pēc celsija. (mm). Aizbraucu pie draudzenes uz Oškalniem. Yes, jauks pasākumiņš - saldie 17. grrr. Tik superīgi pavadījusi laiku sen nebiju. Tiešām no sirds (ja saku no sirds, tad man patika) izpriecājos. Nav jau daudz ko piebilst. - Es esmu varenākā desiņu cepēja. rock ass. Es uzvarēju novusā, rock ass x2. Un es izkliedzu iekšas dziedot savas mīļās dziesmas. rock ass x3.

[...]

Svētdiena. - Pohians rīts. (Fak, tā tagad kaut kāda tradīcija būs.?!) - Labākā dienas daļa bija, kad es pirmo reizi mūžā iedaudzīju ZIRNEKĻTAURENI. labi, es to tā nosaucu. Bet nu nopietni, taurenis bija liels un SPALVAINS. Forši, un viņam ir rōzā kakas. Pozitīvi.

[...]

Pirmdiena. - Ohh, nōō, nedēļas traģiskākā diena. Jā, un rīts arī sākās negtīvi. Es nebiju paņēmusi līdzi mp3 baterijas. Bet mani izglāba bateriju kaste. āmen. labi, ka mums skolā ir tādi zaļie aktīvistiņi, kas nodarbojas ar baču vākšanu. Pēc stulbajām, garajām un nogurdinošajām mācību stundām braucu ar riteni. Bēēēēt tad pēkšņi es redzu baru ar tauriņiem. (es uzksatu, ka 8 ir bars). Mēģināju ar savu ziepju trauku nofočēt viņus. Nometu riteni grāvjmalē, dzinos tiem sasodītajiem tauriņiem pakaļ. Tur bija kaut kādi 17:0 tauriņu labā. Tāda sašauta aizgāju uz veikalu un nopirku "Jungle pop". Ap dvēseli palika vieglāk. Vakarā sapratu, ka man uz mēles jātetovē kabacis ar sarkanu svītru pāri, kas nozīmē "šajā mutē kabačus bāzt ir aizliegts".

[...]

Otrdiena, jeb šodiena, jeb "ai lav maiself", jeb "dročījam pret vēju, jo tas ir jautri", jeb "tava seja"... āāāi kāda starpība. Sauc kā gribi. Šī diena tiktiešām biaj pozitīva, jo

• Es šodien vārdu "pozitīvi" pateicu ne mazāk kā 82x ;
• Ārā šodien bija +24 pēc Celsija ;
  
• Matemātikā es dabuju 2. (pirmo reizi mūžā tāda atzīme) ;
• Vizuālās laikā es apēdu twixu ;
• Bioloģijā, kad es minēju pārnadžu kategorijas pārstāvi SEJA, skolotāja teica, ka ir pareizi.
  

Bet visa visumā pozitīva bija arī pēcpusdiena. Ar draugiem spēlēju beach. āāāāā, kā es mīlu to spēli. mmmmmm, yes, yes, yeeees. Pēc tik ilga laika es atkal dabuju pilnu dibenu, nāsis, ausis, nabu, seju ar smiltīm. Ehh, un jā, es beidzot laikam esmu atradusi sevi. Tiešiņām, esmu zirgā. Protams, ka tas atkal ir -
P - O - Z - I - T - Ī - V - I.!

Jason Mraz - Life Is Wonderful (baigi kluse, bet nu tā pat visu var saprast - pozitīvi.)