acis kvadrātā

Last 4 days was awesome. Nonstopā.

Patiesībā tik labs vasaras sākums nav bijis nevienu gadu. Man jau sāp vaigi no smiešanās. Vispār man nav nekādas vēlēšanās izplūst garos tekstos, jo patiesībā tas nav tik aizraujoši, lai es to liktu visiem lasīt. Vairāk vai mazāk mani uztrauc tas, ko darīšu vasarā, jo ir tāds teiciens - "kā sāksi vasaru, tāda arī viņa būs līdz beigām". Labi, nocitēju es briesmīogi, bet doma skaidra. Bet ne par to... mani tas uztrauc tēpēc, ka es vasaru esmu iesākusi ar ... nezinu kā lai saka... drīzāk ietreipuļojusi vasarā. Jā, tā būs pareizi.
Šobrīd man viss ir pie kājas vai vēl labāk, pie abām kājām. Man tik ļoti nāk miegs, bet es sēžu un domāju par visādām huijņām. Piemēram, es štukoju par to, kas tās par bildēm manā digitālajā, jo neko no tur redzētā neatceros. Laikam vienkārši filmiņa beidzās, bet par to nevajag uztraukties. Vēl es nespēju izlemt vai man labāk patīk filma "Lot like love" vai "Green street hooligans". Abas ir vecas, 2oo5. gada filmas.
"Lot like love" ir romantiskā komēdija, ļoti sirsnīga mīļa, ar laimīgām beigām. Filma visādā ziņā man atgādina pašai sevi, un varbūt to kādu redzu nākotni. Bet baigi sentimentālā... uķi, puķi, manā stilā.
Toties "Green street hooligans" ir drāma ar ne tik labām beigām, filma ar samērā daudz asinīm un jā, ne pa manam stilam. + tur runā nevis skaidrā Angļu valodā, bet ar Britu akcentu. 50% no vilmas teksta bija fuck, 25% es sapratu no visiem tiem vārdiem, un 25% es pilnīgi neierubīju, kā kurmja intensīvi pirdieni zem zemes. Bet tomēr, kaut kas piesaista.
Vispār man būtu tik daudz lietderīgu darbu, ko es varētu darīt, bet es domāju par lietām, bez kurām dzīve paliek ne pilnvērtīgāka ne arī otrādi. Bet turpinot manu sviestu... es Alan Deko ieraudzīju apaļu gultu, un tagad es savā dzimšanas dienā gribu apaļu istabu, TO apaļo gultu un rozā gultasveļu un un vēl rozā pidžammu ar maziem baltiem vienradzīšiem.
Labiņī, man jau rauj gļukus, tiešām neesmu gulējusi labu laiciņu.
Ā jā, es aizmirsu, ka šis taču ir pēdējais maija ieraksts. vipīīīī.
Ā jā, un, ja Jūs zinātu, cik tiešām daudz mīlsetībaprātu jauc.
Ā jā, starpcitu, tai bildei nav pilnīgi nekāda sakara ar to, kas te rakstīts. Man vienkāŗsi gribējās radīt mazliet tādu primo noskaņu... nu tādu... scary.

Lets start a summer!

28. Maija vakarā mani izsauc ārā. - Izeju.
29. Maijā, plkst 3:oo aizeju gulēt.
29. Maijā, plkst 8:40 izsniedz liecības.
Tā paša maija vakarā skolas beigu svinēšana ar draugiem. Esmu pusaizmigusi, bet turos kājās. Doma jau bija ātri braukt mājās, izgulēties, lai nākamajā dienā varētu iet pārgājienā, tālā pārgājienā. Te nu es esmu mājās, bet ne jau, lai ietu gulēt. Mani atsūtīja pēc zadzerkas un teica, lai apģērbjos siltāk. Tātad, šonakt negulēšu.
Rīt, 30. maijā, plkst 10:oo jāsatiekas pie "Ķeža", un jāiet ie entie km, lai varētu nonākt otrā galā un atkal svinēt skolas beigas. Nu jau ar citiem draugiem. Forši, 3 diennaktis negulētas. Es esmu, precīzāk, būšu Spaidermens. Labi, vairs nav laika, man jāizpilda misija un jātiek nākamajā levelī. Man patiesībā ir kaste ar fiņķikļuškām, ko uzdrukāt te, bet nu pēc pāris dienām.
SĪ JA.

"Čau, gribi bučoties.?"

Oficiāli man jau ir sācies atvaļinājums. Īstenībā man tāds liels prieks, vienkārši neaprakstāms prieks. Bet atkal no otras puses, šogad viss mainīsies. Visi draugi prom, viss ierastais tiks nomainīts pret nezināmo ū tē tē. Godīgi sakot man pirmo reizi ir mazliet bail no vasaras. Bet nu lai jau paliek, vasara nekad nevienam nav nākusi par ļaunu. sun.

Šodien es atklāju peldēšanās sezōnu. Līva ar mani saderēja uz to, ka es neieiešu ūdneī, jo esot pārāk auksts. Ja es neielienu - izmaksāju aliņu, bet ja ielienu, tad verēšu izdomāt kaut ko, vienalga ko. Protams, ka es iegāju, un ziniet ko.? - ūdens bija vēss, bet nu nekādā gadījumā auksts. Tagad es drīkstu izdomāt kaut ko un pieprasīt Līvai. Nespēju šobrīd izlemt vai viņa tīrīs manu istabu vai pļaus manu mauriņu. By the way, biju atkal aizminusies uz Oškalniem. Jūtu, ka vēl pāris reizes aizmīšos uz turieni un tad, kad apniks braukt tos entos km, tad pārvākšos tur. Bet kam gan tas interesē, rite.?
Svarīgākais tomēr bija strīdiņš par to vai piepe ir sēne vai nav. Sapratām, ka mēs, bariņš cilvēku neieskaidrosim kādam indivīdam, ka tā ir SĒNE, izdomājām pazvanīt kādam un pajautāt.
1. Zvans. 1188. Operatore kaut kādas trīs reizes pārjautāja. Kas tur tik nesaprotams - "Vai piepe ir sēne vai nav.?" Pēc trešās pārjautāšanas reizes viņa nometa. Zajebis kompānija.
2. Zvans. Bioloģijas skolotāja. Viņa vispār nepacēla, bet nometa. Bet beigās atcerējāmies, ka šodien taču lielā, pedagoģiskā sēde. Pēdējā šogad.
Tomēr neizdevās pierādīt sav taisnību. Raitis vēl tagad domā, ka tā nav sēne.

Jā, jā, jā, Jūs jau droši vien pamanījāt, ka es vairs nerakstu tos gaudulīgos un sentimentālos rakstiņus par savām sirdsāpēm, domām, jūtām and other stuff. Tam ir pāris iemesli. Viens no tiem ir tas, ka pēdējā laikā pievēršos draugiem nevis mīcamajiem objektiem. Otrs, tas, ka nekas īpašs jau arī nenotiek, viss ir kā parastā, lētā meksikāņu seriālā, kur katrs nākamais kadrs ir paredzams. Trešais iemesls ir tāds, ka esmu mazliet kļuvusi cietāka. Mani aizkustināt var tikai mazi dzīvnieciņi (nenobraukti), romantiskās filmas un auksts aliņš karstā laikā.

She's famous now.

Yeah, beidzot mani atpazīst Ropažu novadā. Žēl tikai tas, ka atpazīst nevis manu seju vai personību, bet gan manas kājas. Vēl stulbāk, manas kedas. Citi grib, lai viņus parāda pa Tv, citi grib kļūt par modeli kādam divpadsmitgadīgo žurnālam, bet es esmu slavena ar savām novazātajām čībām. Atkal man ir iemesls atrasties septītajās debesīs.

[2009.05.20. 18:42:21] Full Name says: tew bija zilas konversenes?
[2009.05.20. 18:42:30] Krabe says: jēēēēs, of kōrs. (sun)
[2009.05.20. 18:43:00] Full Name says: ou tad laikam es neesmu kļūdijusies un tevas kaajas ir uz plakaata par kkautkaadu pasaakumu Zaķos! :D

Toties turpinot par tiem velosipēdiem... šodien atkal ieslēdzās mana hipijiskā vēlme - Nopirkt retro velosipēdu un nokrāsot kā Skubija Dū mašīnu. Bet nu nav man ne retro riteņa, ne arī idejas kā es to riteni varētu uztiasīt kā Scoobysnackssexdrivebike. Bai ze vei, es plašajā interneta tīmeklī nevarēju atrast nevienu alkoholisko kokteilīšu recepti. Ne zināmu ne arī jaunu. Vienīgi es atradu ļoti vērtīgu recepti, kā izvārīt kartupeļus. Tiktiešām, labi, ka ir tādas mājaslapas, kur to man kāds var iemācīt. Bet tā jau ir, ja kaut ko tiktiešām vajag atrast - huju (rupji sakot). Tas tā šī brīža izmisuma iespaidā. Labiņi, šobrīd runājot par receptēm, sagribējās vakariņas. Iešu un pagatavošu sev grauzdiņu salātus. Jāpalutina sevi, jo šodien esmu sev cienīga uzsist pa plecu un teikt - gūd džāb.

Bed time.?

Lietus lāses sitas pret logu. Skan - Declan - An Angel (dziesma, kas liek saskrieties asarām acīs) pastiprina tādu bēdīgu noskaņu. Tas tā, šobrīd. Vispār es jūtos kā kaut kas sažuvis, jo esmu gulējusi trīs h. Vakardiena arī bija lieliska, kā pa mākoņiem. Nakts nebija sliktāka. - Tās rokas. (mm) Mājās ierados piecos no rīta, aizgāju gulēt un jau astoņos no rīta mani modina, jo man taču jāiet strādāt. Ak vai, es piemirsu. Ai, tikai sīkumi, tas viss ir skasiti. whtvr.
Tieši tagad mani satrauc tas, ka Twilight atsevišķiem cilvēkiem paliek jau par slimību. Kā tas izpaužas.? Es ieeju Draugiem.lv sadaļā ādiņas un tad skatos top ādiņas. Un ziniet ko es redzu.? - vājprātu. Katrā lapā ir vismaz trīs tvailait ādiņas. Ziniet, jā man tā grāmata ļoti patīk. Atceros pat to, ka skolā bija kāds mēnesis, kad viena no aktuālākajām tēmām bija tā grāmata. Bet nu tagad tas jau ir slimīgi. ā, pagājušo nedēļ pie Origo man uzskrēja meitene, kurai bija krekliņš ar Robertu Pattisonu. Sou sik.
Ah, atvainojos, mans saprāta līmenis šobrīd svārstās tikai jūras līmenī, jo man acis līp ciet. Iešu pagulēt. Savādāk rīt atkal būšu nelietojama.
Pī. Sī. Man ir tādas aizdomas, ak tik un tā kāds man šonakt zvanīs un teiks, lai eju ārā.

hazel, hazel, hazel... lime.?

Viss ir kārtībā. Ziniet, tas nav interesanti. Esmu pārāk sarežģīta. Nesaprotu, ko pašai vajag. Tad man ir aizbraucis jumts, gribu lai viss būtu tieši tā kā esmu to iedomājusies. Tagad, kad bedzot varu teikt - Zajebis, ir taču ideāli. - man vajag vēl un vēl un vēl. Bet tā jau ir, cilvēkiem nekad nav labi ar to, kas ir. Viss, pššššššš, mainu attieksmi. Tā vietā, lai es teiktu ietasto - "bļāviens loh, atkal.!" Es saku - "ehh, nekas, ir taču vēl citas jaukas dienas, veiksmi.! [:" Protams ne piespiedu kārtā, bet no sirds. Ak jā, un vispār, man ir jauns mērķis. Mēģināšu veirs nevineam nebraukt virsū, vismaz ne bieži. Lai jau staigā pa pasauli kā "*@^%#$*", kāda man tur starpība.
Patiesībiņā esmu novērojusi to, ka mani viss uzjautrina. Sajūta, ka daļa no cilvēkiem, ar ko man ir kāds sakars, domā, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm. Bet ko man citu darīt, ja apkārt ir tik daudz trulu cilvēku, bez nekādiem morāles vai citiem principiem.?
- "Ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo - ap TEVI negriežas zeme.!" - Laikam jau gan.

Deviņdesmit procentus dzīvotmākas veido prasme satikt ar pilnīgi neciešamiem cilvēkiem.

/Autoru aizmirsu/

Neko vairs nemainīšu. Turpināšu ņirgt par SVIESTA KINO. Un vispār, apbrīnoju to džeku, kas to izdomā, jo obligātā literatūra tiktiešām hard sucks. Ups, atvainojos, atkal nesmuki runāju. Labais, tagad es iešu ārā izbaudīt foršo laiku, ķert pēdējos saules starus un salasīt puķes pēdējam zvanam. Es domāju, ka būs pietiekami pilnvērtīgs vakars.
P.S. MAN VĒRSTURĒ IELIKA 7 GADĀ. Atkārtošu - 7.!!! Beigšu arī šo ierakstu ar - I'm happy.

Tava seja ir forša.

Vispār jau baigās ģēlas visiem. Pēdējā nedēļa, visiem būtu kārtīgi jāslinko, jāspēlē nekā nedarīšanas spēles un jāčilo pie estrādes pļaviņā... bēt ir tieši otrādi. Visi masveidā uzreiz pēc stundām skrien uz konsultācijām un ieņem labākās vietas, lai varētu labāk pamācīties. Oh, c'mon, ir taču maijs. Kur jūsu pavasari galvās.? Visu gadu neko nedarīji, tad nedari pēdējā nedēļā.! Ai, vispār - whtvr, es tikai ceru, ka man nekas tāds nebūs nekad jāpiedzīvo. - Jā, jā domā tikai par sevi, Tu patmīlīgā... Tu. (neliela saruniņa ar sevi)

Ak jā, šodien aizdomājos par stulbajiem kredīta netaupītājiem. Ir vairāki sutulbuma līmeņi par kuriem es tūliņ paskaidrošu sīkāk... pieņemsim, ka cilvēks, kuru es saukšu par "Tava seja" ir nabadziņa lomā, bet cilvēks "Tev starp kājām" būs tas sliktais.

• Tava seja ir ļoti maz kredīts. Tava seja zvana Tev starp kājām, lai ātri pajautātu, kur viņš ir.
  Tava seja - "Kur esi.?"
  Tev starp kājām - "āāāāāām, čau, halōōōōōō, es Tevi nedzirdu. Kā vispār iet.? ā, es.? hmmmmmmmmmmm, nezinu kā, lai šo vietu noraksturo. Esmu tur, nu tur, ēm, vietā, kur...
  PĪ, PĪ, PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.!
  Tava seja vēl joprojām kliedz klausulē - "!@^&$#(@*&@)!($@!%@$*"
  
  
• Tev starp kājām vajag aizņemties no Tava seja, piemēram, digitrālo.
  Tev starp kājām uzpīkstina Tavai sejai.
  Tava seja atzvana un saka - "Jā, es Tevī klauosos."
  Tev starp kājām - "šitōōō te, nu čau, klausies, baigā ģēla. Zini, man Tev ir baigias lūgums. varēsi palīdzēt.?"
  Tava seja - "Runā ātrāk, man nav daudz kredīta. Klausos, saki, ko Tev vajag."
  Tev starp kājām - "Nu es neiznu vai Tu man to lietu iedosi, bet nu jā, Tu nekad nevineam viņu nedod, bet nu man nevineam citam nebija, kam pajautāt tāpēc jautāju Tev, tātad nu es gribu lai Tu aizdod man uz rītdienu kādu Tev svarīgu lietu. Es noteikti atdotu rīt vai parīt, atkarībā no tā kā man ies un cik ātri būšu mājās. Bet nu klausies, aizdosi man savu digitālo.?"
  PĪ PĪ PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.
  Tava seja vēl kliedz klausulē - "BĻĀĀĀĀĀ, ES TEICU - RUNĀ ĀTRI.!!!! $#@*&#@!@@ NĒĒĒ, LOH, NEDOŠU ... MUHAHAHAHHAHA.!!! ^!$*@^(@!"
  
  
• Tev starp kājām atkal kaut ko grib no Tava seja un pīksitna.
  Šoreiz Tava seja kredīts ir Ls 0,01 un Tava seja pīkstina pretī.
  Tev starp kājām neatkāpjas un atkal pīksitna Tavai sejai. Tava seja toties domā, ka Tev starp kājām nesaprata, ka viņai nav redīta un atkal uzpīksitna. Tā tas turpinās tik ilgi kamēr Tava seja pazvana no kāda cita telefona lai pateiktu - "BĻA, LOH, NESAPROTI, KA MAN NAV KREDĪTA.?! KO TU ATKAL GRIBI.?"
  Tev starp kājām to uztver kā uzbraucienu un atbild - "Ar tādu attieksmi man viars neko nevajag."

Ņemot vērā, ka neko īpašu no skolas dzīves vairs neatceros... uzskatu, ka šīs dialogs ar Ediju par kredītu un pīkstinātājiem bija viena no vērtīgākajiem visā dienā.
Vispārībā šodiena bija īpaša. Es izdarīju tik daudz labas lietas. Nu labi, īstenībā es nemaz neatceros, ko es šodien darīju. Atceros tikai fizikas sešinieku, kukaiņu medības bioloģijā un to, ka rēcām ar Jolantu par kāda "drauga" (LOL) jau daudzus gadus nemainīgo sejas izteiksmi, kuras atrisinājums laikam ir "ehh, sukas visi, atkal es esmu starp šiem visiem lohiem." Garāk nekomentēšu, jo šī sejas izteiksme nav noraksturojama. Gan jau satiksiet kādreiz uz ielas - pazīsiet. rofl.
Pēcskolas dzīve protams bija kā pa septītajām debesīm, bet nu nerakstīšu te tagad savas skuķu sentimentālos rakstiņus, tāpat jau viņi daudz. Vienīgias ko varu teikt... Ja būtu jātaisa līniju diagramma, mana dzīves līkne ietu uz augšu. Netici.? - I'm happy.

septītās debesis

Es tomēr kļūdījos. - Jā, man nākas to atzīt. Šodiena nesūkāja.

ESMU ATKAL TUR IEKŠĀ. TOMĒR ES NESŪDZOS. (mmm)
I FEEL ALIVE. EVERYTHING FEELS RIGHT.

"We spent all our money on stupid things.
But if i look back now, i'd probably give it all away,
Just for one more day, one more day with you."

Simple Plan - Everytime.♥

P.S. Ja tev liekas, ka cilvēks, ar kuru tu runā, neklausās tevī, esi pacietīgs. Varbūt viņa ausī ir ieķērusies kāda spalviņa. /Vinnijs Pūks/

Nightmare.

Šī nakts bija murgs. Nekad mūžā vairs neiešu gulēt 22.oo. Aizgāju tik ātri gulēt, jo saškrobijos par sev izčakarēto dienu. - kas un kāpēc.? - ai, pohuj.
Zvans 23:11 - "čau, ko dari.? Nāksi ārā.?" (neatceros, ko man jatāja un ko atbildēju. Sīkāk man paskaidroja nākamajā zvanā.)
Pamostos pus vienos naktī. Nevaru nekādīgi aizmigt. nu nekādīgi. Uzrakstu sms vai kāds vēl ārā. Esmu gatava saģērbties un doties pastiagā. Telefons neizdod nevienu skaņu. Aizmiegu ar lielām grūtībām.
Zvans - 1:15 - "Čau, ko dari.? Nāksi TAGAD ārā.?" Fak, fak, fak. NU ES BEIDZOT BIJU AIZMIGUSI. Es šaubījos starp iet/neiet. Izlēmu par labu neiet kaut gan ļoti, ļoti gribējās. Kāpēc tā izlēmu.? - Man bija jāģērbjas un tur bija 66, 666 % cilvēku, ko nepazīstu. Respektīvi divus no trīs civēkiem. Eju gulēt. Nevaru aizmigt. Beidzot tas izdodas - yeeeeej.
Zvans - 3:07 - "Čau, ko dari.? Nāksi ārā.? Esmu galīgā pipelē, bet nāski ārā.?" - Wtf.? IR TRĪS NAKTĪ. Kārdinājums liels iziet. Bet man slinkums ģērbties un vēl vilkties kkādu sasodītu pusotru kilometru. - Sorry, ne šodien.
Zvans - 5:40, ārā jau pavisam giašs, likās, ka diena. - "Čau, ko dari.? Man ir hujova. Bet moš iznāksi ārā.?" - ou šīīīīīt, nu man miegs nenāk. Bet cik slimi būtu iet ārā pussešos no rīta.? Piedod, bet nu es tomēr pacentīšos pagulēt.
Starp tiem visiem zvaniem pagulēt ņihuja nevarēja. Šī nakts bija VĀJPRĀTS. Nekad vairs. Labāk iet ārā kaut vai tad, ja principi neatļauj. Šodiena sūkās. Es zinu.

+ VS -

Es gribētu, lai laiks apstājas un nekad neietu uz priekšu. Kā skatoties DVD, uzlik pauzi mīļākajā vietā, lai var aplūkot skaiso aktieri/aktrisi. Negribu, lai kaut kas no tā, kas man ir beigtos. Patiesībā arī neko vairāk man nemaz nevajag. Smaids pret smaidu.

- Little sunshine.

Goo Goo Dolls - Iris.mp3

Dilemma.

Man ir dilemma. Vai nu lidojošie putni ir sukas vai laimes nesēji. Tātad ... šodien man otrā stunda ir sports. Es kā cilvēks laicīgi eju uz halles ģērbtuvi, uzvelku savus šortiņus, kas drīzāk atgādina apakšveļu, uzvelku Kristena kreklu (ko es viņam atņēmu nometnē, un vēl joprojām neesmu atdevus. hā, nemaz netiasos), uzvilku savu skaisto, mīļo, jauko perfekto pull and bear vējjaku un devos ārā, lai izbaudītu aukstos grādus pēc Celsija. Lai būtu jautrāk sāku ārdīties pa stadionu un dziedāju Cgristina Aguilera - Lady Marmalade. Un šeku, reku man pāri planē viens spalvainais radījums vārdā PUTNS. un ņīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīūūūūū, šis mani apķēzija. - LABĀKĀ DIENA MANĀ MŪŽIŅĀ.
Visi jau man teica, ka tas ir uz laimi. CERU, KA TĀ. (Kaut gan bija arī versija, ka viņš mani apdirsa, lai es aizvērtos. :D)
šalalalalala.

skuķu būšana

I KNOW WHAT I WANT - U JUST TAKE ME THROUGH THE MOTIONS.
Ehh, my life is wonderful. Sometimes it sucks... okay more than sometimes, but every smile, look and positive day makes my life wonderful. - LIKE MY OWN WAY. mmm.
Tikko pirmo reizi paskatījos savā horoskopā. Laikam manam labajam garastāvoklim ir izskaidrojums - "Pārsteidzoši iespaidi – kā no sapņa. Deja vu." - īss un kodolīgs tas horoskops. Ja es tagad sāktu lēkāt, mamma domātu, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm.
Uz galda stāv kāda lapiņa, ko aprkastījis mans mazasi brālis. Teksts ir sekojošs (citēju) -
"JĀNIS + ANNA NAU TAS LABĀKAIS
LABĀKAIS IR NAUDA NAUDA
IR LABĀKA JO NAUDA IR LIETOJAMA
ĒDIENA PIRKŠANĀ"
- Es izklausos ļoti lōģiski šodien. No manis laikam var ļoti daudz saprast. - a man pohuj, nav arī jāsaprot. - mmmmmm.

love story

Reiz dzīvoja kāda meitene, kurai bija tik brūnas acis, ka pat nevarēja saskatīt to kur sākas acs zīlīte un kur varavīksnene. Viņa vienmēr darīja, ko lika, darīja visu, kas ir pareizi. Viņa nekad nevienu neatstūma, nekad neteica "nē" un nekad, nekad nedarīja to, kas ir nepareizi. Viņa gaidīja savu princi to, kura dēļ viņa darītu tikai pretēji saviem principiem, ikdienai. To, kas sagriezīs viņas ikdienu ar kājām gaisā. Toties viņa pati nekad nebūs princese, drīzāk jau spītniece, bet tas jau viars nav svarīgi. Visādi prinči nāca pie meitenes, bet neviens neizprata viņas dzīves skatījumu. Viņa ar vārdiem vien varēja pierādīt to, ka debesis ir zaļas vai kokiem nekad nenokrīt lapas.

Toties kādā pavasara dienā, slēpjoties aiz naiva smaida, viņu uzrunāja kāds puisis. Viņa nekad nebūtu iedomājusies, ka tas ir princis, ko gaidījusi. Viņi abi bezrūpīgi smējās, čaloja. Puisis teica - "ehh, meitenīt, es Tevi varētu ar vārdiem vien nolikt pie vietas, bet es to nedarīšu, jo man patīk Tava ironija, naivums un skats uz dzīvi, muļķiem un pašai uz sevi. Es tikai paskatīšos." Meitene mazliet aizkaitināta darīja visu, lai puisis parādīto to savu mākslu "nolikt viņu pie vietas".

Gāja laiks un meitenei radās ar vine jauni, necerēti piedzīvojumi. Viņa negāja uz skolu, lai parkā nedaritu neko, laikā, kad visi gulēja, viņa skaitīja zvaigznes, viņa ēda saldējumu ar dakšiņu, apzīmēja asfaltu ar maziem, muļķigi tērptiem cilvēciņiem un vēl visu, nekad iepriekš nedarīto. Viņai vairs nebija laika visam parastajam, jo viņa beidzot bija atradusi princi, kurš viņas ikdienu sagrozīja tā, ka saule viņai spīdēja naktīs, bet mēness dienās.

Es domāju, ka meitene tomēr ir mazliet naiva, jo viņa ir gatava atdot visu sevi kādam, ko varbūt pēc kāda laika pazaudēs, viņai paliks tikai atmiņas un zvaigžņotās naktis. Tomēr es ceru, ka viņas pasaka beigsies kā visas pārējās - "un tā viņi dzīvo vēl šobaltdien."
Varbūt tā būs...
... dziesma, kuras vārdi skan šādi - "pēc pāris gadiem mēs saskriesimies un tad Tu manī iemīlēsies..."
- New Old - Holivudas Variants.mp3

dude, fuck it, I lie.

Esmu kā cīsiņš mīklā jeb mīciņš cīklā. Kvadrātsaknītes, diskriminantiņi un visādas formuliņas man pa acu priekšu danco. - NĒ, es nesēžu uz sēnēm. Vienkārši šodien trīs stundas mācījos matemātiku. "Ja stundās neko nedari, sēdi konsultācijās". - LABI MĀT. Matemātikas skolotājai teicu, ka man nav laika papildusstundām, jo mājās jānoskuj cūkām sari. Viņa nenoticēja. Damn. Why is it so hard to tell a good lies yet so easy tell the truth.? - Viņa teica, ka varēšu sestdien braukt uz privātstundām. Varēšu izvēlēties skūt viņas cūkām sarus vai mācīties matemātiku. Es izvēlos šokolādes saldējumu ar ķiršu kompotu.

Jēēs, es noteikti būtu top pieciniekā, ja būtu tādas monologa runāšanas sacensības. Netici.? - Es Tevi izaicinu. Really, I don't care. I'm high above the clouds. I can talk about everything and at the same time about nothing. Can imagine it.?
Es šodien kaut kādā garlaicīgā stundā domāju par to kā būtu, ja zivis stāvētu kūtīs, un viņas slauktu kā govis. Turpretī gotiņas būtu mazas, mazas kā grunduļi, un viņas peldētu pa akvāriju. Pa pupiem viņas nārstotu. Yeah, I'll rock the world... no, really world will die without me.

Kā man vispār.? - Man ir iestājusies rutīna. Pohuj, neesmu Jānis. Es neesmu slima, bet vesela arī ne. - iespaidīgiņi.

VACATION

Brīvdienas = forši. Ar savu famīliju izdomājām, ka jālaiž uz Ventspili. Es jau zinu, ka mums visiem kaut kur kopīgi braukt ir murgs, bet nu tik un tā mājās nebūtu bijis ko darīt, jo visi mani draugi pa pasauli mētājās. Tātad... maniem senčiem ir tāāāāādas anormālas idejas. - Mums bija jāizbrauc no Ropažiem pussešos no rīta. Nonākusi tajā galā sasveicinājos ar brālēnu, paēdu brokastis, noģērnos un gāju sauļoties. Vairāk kā pēc stundas skan modinātājs -jāgriežas otrādi. Forši, vimsaz tagad esmu vienmērīgi izcepta. Vakarā ģimenes lokā (atbrauca arī māsīcas un tante) skatījāmies hokeju. Wipīīīī, 7:1. Es bez elpas paliku.
Nākošā diena vēl foršāka. Senci atstājām laukos makšķerēt, paši devāmies uz centru. Kā es mīlu to pilsētu. Tagad gan es nepārdotu narkotikas, bet labprāt dotos uz turieni. Vakars gan bija tāds negatīvs. Skatījos atkal hokeju - Krievija - Latvija. Kad jau bija 4:0 es sadusmojos un izslēdzu televizotu. DUSMA. Vispār, pat dusma atcerēties.
Jā, bet nu brīvdienu labākais jautājums no mana sīkā brāļa - "Vai suņu meitenēm arī ir krāniņi.?" Starpcitu, Ventspilī ir arī forši ļautiņi. Ieraugot, ka man rokās ir digitālais, sāk pozēt un lūdz, lai viņus nofotografē. - Stilīgi, vismaz es no viņu draudzīgās attieksmes var kaut ko mācīties. A jā, Ventspils meža kaķī strādā TĪĪK stilīgs džekiņš. Viņam bija dāāāāāudz lielāki tuneļi kā Česteram no Linkin park. Ja es četrus pirkstus nevarētu izbāzt cauri, tad trīs gan. - iespaidīgi. Jā, un es arī sestdien noskatījos savu jauno mīļāko filmu - A lot like love. Veca, bet nu es nebiju redzējusi. Jā, jā es jau zinu, ka es kā jau tipiska meitene esmu kritusi uz romantiskajām. bla bla bla. [:
By the way, Ventspils policija ir mani čomiņi, jo viņiem ir tādas pašas saulesbrilles kā man. Jūtos kruta.
Šobrīd jūtos labi, vienīgi zosu pumpas uzmetušās. :D

THE LAST GOODBYE - PICTURES OF YOU. ♥