12:00, zvans no briesmīgās ģeogrāfijas. Eju pusdienot. Patiesībā gribēju savu jauko pusdienlaika kompāniju nevis ēst. Nopirku mazo trauciņu ar biešu - pupiņu salātiem (starpcitu, tikai nesen atklāju, ka man viņi garšo). Nositu visas 20 minūtes skolas garāko puišu kompānijā. Patiesībā, visu starpbrīdi dzinām kaut kādu hijņu par pasaules karti, kas ir tieši pie pusdiengaldiņa. Tur ir tāda vieta "Andaman is". Aģiks teica, ka vajadzēja būt "Anda is man." - Tas viss ir sīkums.
Noeju gar skolas, vienmēr pozitīvi noskaņoto, direktori, tizli pasmaidīju un devos pa vecajām skolas kāpnēm uz izredzēto otro stāvu, kur man bija paredzēta vēl viena ģeogrāfija.
"Re, kur viņa jau nāk", gandrīz sinhroni izteicās Olga un Olafs. Es mazliet apmulsu no tādas pēkšņas vēlmes pēc manas sabiedrības dienā, kad iskatos pēc pilnīga sūda. UN TAD ... es ieraudzīju savu labāko draugu sēžam skolas gaitenī, smaidīdamu kā maija saulīti. Es sev iepriekš jau biju apsolījusi, ka neraudāšu, tas tā kā nav man raksturīgi, taču es neizturēju. Asaras bira kā pogas, apmetos savam Artūram ap kaklu. Viņš beidzot ir mājās (lieki piebilst, ka viņš jau kādu laiciņu dzīvo Uk). Patiesībā es pat tagad vēl īsti nezinu, kur lai liekos. Jā, viņš man ir tik dārgs draugs. Mans kaimiņš, mans Artūrs, mans saulstariņš, mans ehh ... labākais draugs.
Šodien esmu laimīga, tiešām no visas sirds laimīga. Man ir viss, nav pat vairs par ko tā no sirds cīnīties. - Man pat ir monitors.
Noeju gar skolas, vienmēr pozitīvi noskaņoto, direktori, tizli pasmaidīju un devos pa vecajām skolas kāpnēm uz izredzēto otro stāvu, kur man bija paredzēta vēl viena ģeogrāfija.
"Re, kur viņa jau nāk", gandrīz sinhroni izteicās Olga un Olafs. Es mazliet apmulsu no tādas pēkšņas vēlmes pēc manas sabiedrības dienā, kad iskatos pēc pilnīga sūda. UN TAD ... es ieraudzīju savu labāko draugu sēžam skolas gaitenī, smaidīdamu kā maija saulīti. Es sev iepriekš jau biju apsolījusi, ka neraudāšu, tas tā kā nav man raksturīgi, taču es neizturēju. Asaras bira kā pogas, apmetos savam Artūram ap kaklu. Viņš beidzot ir mājās (lieki piebilst, ka viņš jau kādu laiciņu dzīvo Uk). Patiesībā es pat tagad vēl īsti nezinu, kur lai liekos. Jā, viņš man ir tik dārgs draugs. Mans kaimiņš, mans Artūrs, mans saulstariņš, mans ehh ... labākais draugs.
Šodien esmu laimīga, tiešām no visas sirds laimīga. Man ir viss, nav pat vairs par ko tā no sirds cīnīties. - Man pat ir monitors.
1 komentāri:
Heh, cilvēki arī izraisa atkarību. Prieks par tevi.
Ierakstīt komentāru