Pagājis mēnesis kopš te biju. Vienīgā mēneša atziņa - jāemigrē. Nekas jauns, nekas tik interesants, lai es deldētu, tā jau ļoti nodilušo, tastatūru. Mazās, neciešamās mušiņas kaut kur ir atdzīvojušās un nemitīgi skraida pa monotoru kaut ko meklēdamas. Labāku vietu, siltāku vietu, ēdienu, laimi? - Es neiznu. Es arī kaut ko meklēju. Tik pat neciešami un izmisīgi, kā viņa, mazā mušiņa.
svētdiena, 2010. gada 7. marts
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Nez kapēc izlasot Tavu ierakstu septņiņos no rīta ienāca prātā teikums- "atdzīvini mani nedzīvo", varbūt tas nav pat saistīts ar Tevi.
šizõ rītiņš. (:
Mēs visi kaut ko meklējam un tiecamies kā asni no zemes, uz sauli. Asni pat spēj izlausties cauri asvaltam un tiekties uz augšu- uz savu mērķi. Kapēc? Jo visa spēka avots ir ūdens.
Un kas Tev liek celties uz augšu, vai gluži otrādāk, krist?
Nekur nav maizes bez garozas (c)
Apsveicu sieviešu dienā!
Man garšo maize bez garozas un otrādi !
Ierakstīt komentāru