hard as a rock

Turpinot iepriekšējās svētdienas ierakstu. Kā jau es paredzēju, svētdiena bija neaizmirstama. Viena no labākajām naktīm šovasar. Ko es darīju.? - laboju uzreiz, mēs, divi, uzcēlām telti uz nepabeigto kotedžu pamatiem. (viņām ir tikai no blokiem uzcelts pirmais stāvs). Nu lūk, mums abiem gudrīšiem radās pasakaina ideja uzcelt tur telti, nu TUR, TUVĀK ZVAIGZNĒM. - Pa skaisto.

"Ar Tevi var darīt tādas lietas, kuras ir patīkami atcerēties, bet kauns stāstīt, jo neviens tā pat nesaprastu."

Lai vai kā ar viņu tur nebūtu, mēs esam pārāk atšķirīgi, lai būtu kopā, bet tomēr pārāk radīti viens otram, lai tā vienkārši pagrieztos un aizietu.

[...]

Ir pēdējās brīvās dienas līdz neizgulētiem rītiem, neuzlādētām mp3 baterijām, un šķībi nogriztām desmaizītēm, bet neviens nesvinās. Arī no sēru rituāliem nav ne smakas. Ja mans kalendārs rāda pareizi - šodien ir piektdiena, pēdējā vasaras piektdiena, 28.augusta piektdiena, Vāvera dzimšanas dienas piektdiena, saulaina piektdiena, kuras nakts laikā būs divdesmit grādi pēc celsija, piektdiena, kad nevienam (gandrīz) rīt nebūs jāiet uz darbu. BET, centrs (jā, runāju vēl jo projām par sava rajona centru) ir kā izslaucīts. Mans personīgias saulstariņš pat neziņo par šonakt notiekošo. (labi, ka vismaz ar viņu var skaitīt zvaigznes neskatoties uz dienu, datumu vai gadu). Tad jau redzēsim kas, kur, kā un kāpēc, bet vienu zinu, izbaudīšu tās pēdējās dienas no sirds.

P.S. Man tomēr mazliet pietrūkst tās skolas čalas, rutīnas, paskaidrojumu un visa pārējā. Tas taču ir uz labu, tā jābūt.
P.P.S. Jā, man vasara vēl galvā, tāpēc tās romantiskā bilde.