I go to, go to have it.

Parasti jau es šeit nerakstu par saviem nakts piedzīvojumiņiem, taču vienmēr jau var būt izņēmumi. Vakar beidzot satiku savu blondo jaukumu. Izrunājāmies no sirds, iztukšojām pa alus pudelei un izstiagājām visas mīļās Ropažu vietiņas. Vakarā vērojām saulrietu un mērcējām kājas dīķī. Neizpalika arī basketbola nē, pareizāk, mīnusu spēlēšana (laikam jau lieki piebilst, ka basketbols mums abām ir viens no netīkamākajiem sporta veidiem). Protams, ka tā jau ir tikai pirmā daļa, varētu teikt, ka miermīlīgākā. Pēc pusnakts, tas ir 31.jūlijā viņam ir dzimšanas diena. Reiz jau esmu pieminējusi šo jauko cilvēku. Ar Kristiānu nopirkām šampanieti un ietinām to zeltītā lentā. Tač dzimšanas diena kā nekā pēc dažām minūtēm. Viņš, cik sapratu bija patīkami pārsteigts, bet ne par to. Pastiagājāmies, runājāmies, iepazīstināju Kristiānu ar viņu. Vēlāk izdomājām pabraukāt pa rajonu ar mersīti. Aizbraucām pabradāties pa Oškalnu dīķīti, izpētījām dambja ūdens līmeni, apskatījām hesā nosviestās apakšbikses, aizbraucām līdz par Lantīm. Bet kur tālāk.? Laiks ātriem soļiem tuvojās jau pulkstens četriem. Izdomājām, ka izbrauksim caur SEKKTAS nometni. Es biju pārbijusies līdz nāvei. Vājpprātā, to vietu pēc izskata pat aprasktīt nevaru. Māja pie mājiņas, kaut kādi rituālu plači, ugunskuri, ar grafiti apzīmētas sienas un vēl dažnedažādākās dīvainības. No spokainās vietas izbrauam uz šosejas. Nepabraucam ne pat nieka kilometru, un mersīša bremzes ir ieķīlējušās. Brutāli ieķīlējušās. Kā pabraucam 20 metrus, tā mašīna pati no sevis apstājas. Līdz Ropažu centram vēl 3,5 kilometri palikuši. Lai vai kā, es domāju, ka tā bija Sekktinieku vaina. Manuprāt, tā visa vieta ir ar kaut ko noburta vai tamlīdzīgi. Es nezinu, varbūt tas skan pārāk slimi, bet kopš pagājušās (laikam jau šīs) nakts sākšu tam visam nopietni ticēt. Paldies tam kungam, bet pēc kāda laiciņu tās bremzes atlec un tiekam mājās. Neko nenožēloju, tik daudz pozitīvisma devas nebiju sen jau dabujusi. Mēs atkal runājām par visneiedomajamākajām tēmām, tikai šoreiz trijatā. Kā piemēru minēšu - 'kapeņu stāstiņi', festivāli, frizūras, skropstas, suņi, mūzika, teltis, pludmale, 'Bam', Kenijs, Foreles dzīvesstāsts, suņu pārošanos un tā tālāk un vēl jo projām. Jā, puisim laikam bija tīri jauka dzimšanas dienas iesākšanās. Toties pie manas mājas mani visvairāk samulsināja jautājums, ko esmu dzirdējusi tikai filmās - "Vai es Tevi drīkstu noskūpstīt.?" - Tas jau nekas, ka tas viss jau sen bija darīts, šoreiz tas likās kā pirmoreiz, saullēktā, lirisko dziesmu pavadījumā un skaidrā. :) Jā, paldies viņam, paldies Kristiānai, šis vakars laikam ir iekš top 10 labāko nakšu sarkastā, šovasar.

everything is alright

Nekad nedomāju, ka lasīt citu cilvēku sarkasti ir tik interesanta. "Sargies ziemeļvēja" tomēr to mazliet mainīja un man ir interesnati lasīt kā divi pilnīgi nepazīstami cilvēki nejaušības pēc caur e- pastu iepazīstas. Visādi citādi arī ir labi, strādāju. Tas mani pieradina pie kaut kāda režīma vismaz. Daudz arī domāju. Izdomāju - I want it, I need it, I go to, go to have it.
Pašpārliecinātība tomēr ir laba lieta. Netici.?

Connie - Rock Me. - Manuprāt, vislabākā 1986. gada dziesma. Turn it up and rock it out.

LIFE

Life isn't about keeping score. It's not about who you're dating, who you dated, or how many people you've dated. It's not about how many friends you have. It isn't about who your family is or how much money you have. It's not about what clothes you wear, what shoes are on your feet, or the kind of music you listen to. It's not about if you are gorgeous or ugly. It's not about if you are fat or skinny, what color hair you have, or the color of your skin. It's not about what grades you get, how smart you are, how smart everyone says you are, or how smart tests say you are. It's not about how athletic you are or how lazy you are. It isn't about changing yourself so people like you. Life is about the people you love and the people you hurt. It's about who you make cheerful or miserable. It's about keeping or betraying trust. It's about friendship. It's about what you say and mean. It's about what judgments you pass and why. It's about jealously, ignorance, revenge, and fear. Most importantly, it's about using your life to touch or poison other people's hearts in such a way that could have never occurred alone. Only you choose the way those hearts are affected, That is life... ♥

Good Charlotte - Something Else.

i love that little game

Esmu dikti nokaunējusies par savu palaišanos slinkumā. Vasara tomēr ir jauka. Jā, aprobežojos tikai ar vārdu 'jauka', jo tiešām nekas tāds īpašs nenotiek. Vairāk vai mazāk viss ir pa vecam, es vēl joprojām brīnos par cilvēku stulbumu, ēdu ķršus, klausos alternatīvo mūziku un spēlēju bīču. Vēl joprojām esmu mazais, čirkainais un staigāju kedās. - Labāis.
Ņemot vērā to, ka man atmiņa ir labāka nekā parastam vidusmēra cilvēkam, es nespēju no sevis izspiest nevinu tādu wow notikumu, kas būtu nāvīgi aizraujošs. Vairāk vai mazāk mētājos apkārt ar māsu un viņas puisi. Ar mašīnu, kājām, riteņiem.. izklaidējamies. Piemēram šodien ar māšeli izdomājām, ka jāiet sēņot. Ārā gāza kā ar spaiņiem, bet mums vajadzēja. Izdomājām, ka mežā vismaz nebūs liela konkurence un sēņu izgrābšana.Vispār ir noticis kaut kas īpašs, es atklāju, ka 'ķezī' var nopirkt vienkārši pasakainus cepumus, protams viņi izskatās tādi apšaubāmi, toties garšo satriecoši. Vēl es esmu pārgājuso no nožēlojamā (man dēļ tiem tarifiem tomēr viņu tā gribētos noraksturot) LMT operatora uz BiFri, un ziniet, ideāli, jau gandrīz mēnesi dzīvoju ar vienu latu, ņemot vērā, ka runāju pa telefonu katru dienu visamz pa minūtei. + vēl man messidži par velti. Vēl, vēl... hmmmm, brīvajā laikā es spēlēju kaut kādu čerņu, ko mazais brālis nevar iziet, viņš pasauc mani un mēs kopīgiem spēkiem uzvaram tajā karā (Māsu un brāļu būšana). Bet pārējais gan vairāk vai mazāk ir sūds (labi, pārāk skarbi varbūt).
Nē, nu labi, ir kaut kas TĀDS. Esmu satikusi vienu personību. Es pat nebūtu pārsteigta ja ar viņu varētu darīt visas jaukās lietas. Ar viņu laiks mazliet apstājas, ar viņu var aizrunāties līdz četriem rītā un ar viņu var noskaidrot kādas vafeļu pannas ir vislabākās un viņš vislabāk iemācīs mest pankūku tik augstu, lai tā nonāktu atpakaļ uz pannas apgrieztā un neizjukušā stāvoklī. BET (protams vienmēr ir jābūt tam nolādētajam 'bet') viņa dēļ pazaudēt galvu nedrīkst, vienkārši nedrīkst un viss, viņš ir pavisam no citas sabiedrības, pavisam kas cits.
Bet tagad gan es došos nezināmajā, aizliegtajā virzienā. Prāts saka vienu, sirds otru. Tā kā prāts tagad ir aizņemts ar domām par rītdienas darbiem, tad es sekošu sirdij.

sick of dreaming 2

Vēl mazliet no vakardienas. Parasti jau nelieku savas bildes šeit, bet var taču būt arī kaut kādi izņēmumi. Šādi arī mēs pa to rudzu lauku izklaidējāmies. Redzēju mentu mašīnu, iršu pūzni. Piedalījos piknikā bez pārtikas un laidu čirkas pa vējam.
Starpcitu, gulēšana zālē man atgādināja kaut ko ļoti senu, nevainīgu un jauku. Kaut ko no iepriekšējā pavasara.

Artic Monkeys - Crying Lightning.mp3