piektdiena, 2009. gada 24. jūlijs

i love that little game

Esmu dikti nokaunējusies par savu palaišanos slinkumā. Vasara tomēr ir jauka. Jā, aprobežojos tikai ar vārdu 'jauka', jo tiešām nekas tāds īpašs nenotiek. Vairāk vai mazāk viss ir pa vecam, es vēl joprojām brīnos par cilvēku stulbumu, ēdu ķršus, klausos alternatīvo mūziku un spēlēju bīču. Vēl joprojām esmu mazais, čirkainais un staigāju kedās. - Labāis.
Ņemot vērā to, ka man atmiņa ir labāka nekā parastam vidusmēra cilvēkam, es nespēju no sevis izspiest nevinu tādu wow notikumu, kas būtu nāvīgi aizraujošs. Vairāk vai mazāk mētājos apkārt ar māsu un viņas puisi. Ar mašīnu, kājām, riteņiem.. izklaidējamies. Piemēram šodien ar māšeli izdomājām, ka jāiet sēņot. Ārā gāza kā ar spaiņiem, bet mums vajadzēja. Izdomājām, ka mežā vismaz nebūs liela konkurence un sēņu izgrābšana.Vispār ir noticis kaut kas īpašs, es atklāju, ka 'ķezī' var nopirkt vienkārši pasakainus cepumus, protams viņi izskatās tādi apšaubāmi, toties garšo satriecoši. Vēl es esmu pārgājuso no nožēlojamā (man dēļ tiem tarifiem tomēr viņu tā gribētos noraksturot) LMT operatora uz BiFri, un ziniet, ideāli, jau gandrīz mēnesi dzīvoju ar vienu latu, ņemot vērā, ka runāju pa telefonu katru dienu visamz pa minūtei. + vēl man messidži par velti. Vēl, vēl... hmmmm, brīvajā laikā es spēlēju kaut kādu čerņu, ko mazais brālis nevar iziet, viņš pasauc mani un mēs kopīgiem spēkiem uzvaram tajā karā (Māsu un brāļu būšana). Bet pārējais gan vairāk vai mazāk ir sūds (labi, pārāk skarbi varbūt).
Nē, nu labi, ir kaut kas TĀDS. Esmu satikusi vienu personību. Es pat nebūtu pārsteigta ja ar viņu varētu darīt visas jaukās lietas. Ar viņu laiks mazliet apstājas, ar viņu var aizrunāties līdz četriem rītā un ar viņu var noskaidrot kādas vafeļu pannas ir vislabākās un viņš vislabāk iemācīs mest pankūku tik augstu, lai tā nonāktu atpakaļ uz pannas apgrieztā un neizjukušā stāvoklī. BET (protams vienmēr ir jābūt tam nolādētajam 'bet') viņa dēļ pazaudēt galvu nedrīkst, vienkārši nedrīkst un viss, viņš ir pavisam no citas sabiedrības, pavisam kas cits.
Bet tagad gan es došos nezināmajā, aizliegtajā virzienā. Prāts saka vienu, sirds otru. Tā kā prāts tagad ir aizņemts ar domām par rītdienas darbiem, tad es sekošu sirdij.

2 komentāri:

zane teica...

lalala
ieinteriģēji ar to personību. :D

Krabe teica...

Gan jau kādreiz pastāstīšu. :)