I go to, go to have it.

Parasti jau es šeit nerakstu par saviem nakts piedzīvojumiņiem, taču vienmēr jau var būt izņēmumi. Vakar beidzot satiku savu blondo jaukumu. Izrunājāmies no sirds, iztukšojām pa alus pudelei un izstiagājām visas mīļās Ropažu vietiņas. Vakarā vērojām saulrietu un mērcējām kājas dīķī. Neizpalika arī basketbola nē, pareizāk, mīnusu spēlēšana (laikam jau lieki piebilst, ka basketbols mums abām ir viens no netīkamākajiem sporta veidiem). Protams, ka tā jau ir tikai pirmā daļa, varētu teikt, ka miermīlīgākā. Pēc pusnakts, tas ir 31.jūlijā viņam ir dzimšanas diena. Reiz jau esmu pieminējusi šo jauko cilvēku. Ar Kristiānu nopirkām šampanieti un ietinām to zeltītā lentā. Tač dzimšanas diena kā nekā pēc dažām minūtēm. Viņš, cik sapratu bija patīkami pārsteigts, bet ne par to. Pastiagājāmies, runājāmies, iepazīstināju Kristiānu ar viņu. Vēlāk izdomājām pabraukāt pa rajonu ar mersīti. Aizbraucām pabradāties pa Oškalnu dīķīti, izpētījām dambja ūdens līmeni, apskatījām hesā nosviestās apakšbikses, aizbraucām līdz par Lantīm. Bet kur tālāk.? Laiks ātriem soļiem tuvojās jau pulkstens četriem. Izdomājām, ka izbrauksim caur SEKKTAS nometni. Es biju pārbijusies līdz nāvei. Vājpprātā, to vietu pēc izskata pat aprasktīt nevaru. Māja pie mājiņas, kaut kādi rituālu plači, ugunskuri, ar grafiti apzīmētas sienas un vēl dažnedažādākās dīvainības. No spokainās vietas izbrauam uz šosejas. Nepabraucam ne pat nieka kilometru, un mersīša bremzes ir ieķīlējušās. Brutāli ieķīlējušās. Kā pabraucam 20 metrus, tā mašīna pati no sevis apstājas. Līdz Ropažu centram vēl 3,5 kilometri palikuši. Lai vai kā, es domāju, ka tā bija Sekktinieku vaina. Manuprāt, tā visa vieta ir ar kaut ko noburta vai tamlīdzīgi. Es nezinu, varbūt tas skan pārāk slimi, bet kopš pagājušās (laikam jau šīs) nakts sākšu tam visam nopietni ticēt. Paldies tam kungam, bet pēc kāda laiciņu tās bremzes atlec un tiekam mājās. Neko nenožēloju, tik daudz pozitīvisma devas nebiju sen jau dabujusi. Mēs atkal runājām par visneiedomajamākajām tēmām, tikai šoreiz trijatā. Kā piemēru minēšu - 'kapeņu stāstiņi', festivāli, frizūras, skropstas, suņi, mūzika, teltis, pludmale, 'Bam', Kenijs, Foreles dzīvesstāsts, suņu pārošanos un tā tālāk un vēl jo projām. Jā, puisim laikam bija tīri jauka dzimšanas dienas iesākšanās. Toties pie manas mājas mani visvairāk samulsināja jautājums, ko esmu dzirdējusi tikai filmās - "Vai es Tevi drīkstu noskūpstīt.?" - Tas jau nekas, ka tas viss jau sen bija darīts, šoreiz tas likās kā pirmoreiz, saullēktā, lirisko dziesmu pavadījumā un skaidrā. :) Jā, paldies viņam, paldies Kristiānai, šis vakars laikam ir iekš top 10 labāko nakšu sarkastā, šovasar.