sick of dreaming

Man to jumtu rauj vēl joprojām. Ir ieslēgts automātiskais režīms, nedomāju ne par ko svarīgu. Izbaudu vasaru, kaislības, lietu naktī, visus aizliegtos augļus un tā tālāk. Nedomāt par sekām nav nekas apsveicams, bet šobrīd tam nav nozīmes. Es taču varu dabūt visu, ko vien vēlos, nav vajadzības skriet pēc saulrieta, ja man pieder saullēkti (un arī viss pārējais līdz tam saullēktam. devilish smile). Bet runājot par to, kas cilvēkam pieder, kas ir bagātība un tā tālāk... man īkāds neliels stāstiņš ieviesa pārdomu brīdi.

-

Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē. Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā Tev ceļojums?”“Izcili, tēt!” “Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja. “O, jā!” “Un ko tu uzzināji?” Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”. Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu. Viņa dēls piebilda: “Paldies Tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

[...]

Piektdien bija jauka nakts. Es pirmo reizi piedalījos tādās kā mašīnas sacensībās. Nemāku īsti izskaidrot, nu tā kā filmās, kad divas mašīnas nostājas pie luksafora un gaida zaļo gaismu, un tad spiež pedāli grīdā. - THAT WAS AWESOME. Pēc tam es biju lieciniece tam, kā nodeg mašīna līdz nekas cits, kā daudz lūžņi nepaliek. Pēc tam mēs iztīrījām kalonku no aliņiem, un visu pārējo laiku pavadīju pirtī, kur puišu un meiteņu attiecība bija ~ 30:8. Starpcitu, forši būt uzmanības centrā, un vēl pie tam dabūt to, ko gribu.

[...]

Sestdiena arī bija lieliska. Nominos ~32 km, paniekojos ar visādām hipiju būšanām, apēdu tiešām ļoti garšīgu zemeņu saldējumu, pavadīju lielisku dienu ar manu mikrōbkrekla māsas vai brāļa īpašnieci. Es pat kāpu kokā. Nakts lietū nebija sliktāka, jo es atkal sajutu to sajūtu, nu TO.. brīvību.

.