sestdiena, 2009. gada 3. oktobris

hey, i'm in love

Rakstu vēl jo projām pie sava 6 monitoru lielā TV un cenšos kaut ko uzrakstīt, kamēr acis vēl nav kvadrātā. Man iet labi un slikti. Nepatīk tas, kas notiek aiz mana loga. Koki sāk izskatīties pēc mazo meiteņu batikotajiem krekliem. Zāle jau sāk līdzināties kūlai un pēdējās nedēļas pat debesis ir savilkušās lielos, pelēkos kamolos. Ar nepacietību gaidu atvasaru. Neskatoties uz sliktajiem laikapstākļiem, pēdējajās 10 dienās paspēju ļoti daudz ko izdarīt. Piemēran, biju vietējajā rallijkrosa nometnē, pirmo reizi dzēru "Konverses" alu, lasīju grāmatas, piedalījos orientēšanās sacensībās, apmeklēju visas tautiņdeju nodarbības, iemācījos ļoti daudz akordus no galvas (progress), no ienākošajiem zvaniem sakrāju 76 santīmu lielu bonusu (jā, man patīk šī BiFri ekstra), spēlēju ruleti garāžiņā, nosēdēju pie draudznes viņas lesusskapim līdzīgajā dzīvoklī līdz skolai, uzzimēju vinniju pūku un iesvētīju mūsu* dārziņu ar gaļas cepšanu un aliņiem.
* - Mūsu, jo mēs viens draugu bariņš, beidzot sarunājām sev dārziņu ar tavernu un vēl visādiem labumiem, lai ir kur kopīgi patusēties bez mentu piesiešanās vai soliņu trūkumiem.
Bla bla blah, atkal runāju par savu padarīto. Iespējams tas nav tā nav tā pati interesantākā lasāmviela, bet man patīk pašai atcerēties visu jauko un pozitīvo, kas ar mani noticis. Tas laikam liecina to, ka man patīk peldēties pa savām skaistajām atmiņām.
Vakar man iztica tik jaukus vārdus, tā silti ap sirdi palika. Jura labākais draugs izteica visjaukākos vārdus visas nedēļas garumā. - "Andiņ, zini, Jurim patiesībā baigi paveicies. Tu esi nevis kā stingrā sieva ar mīklas rulli rokās vai čīkstule, kurai vienmēr kas sāp. Starp mums tu esi viena no pāris meitenēm, bet brīžiem tas aizmirstas, Tu esi savējā, kā lai saka, čoms, kas vienmēr ir gatava iesaistīties diskusijā ne tikai par veikaliem un dārza iekārtošanu, bet arī par mašīnām, hokeju un skrūvgriežu izmēriem. Ai, zini, ne tikai par diskusiju neiet runa, vispārīgi. Labi, neskaties uz mani tā, Tu saprati, ka esi mūsējā, meiča uz goda." - precīzi vārds vārdā nepateicu, bet tā pati doma bija tik jauka, ka es tiešām sajutos īpaši.
Ehh, man jau atkal sāk sāpēt acis no tās tuvās sēdēšanas pie televizora. Monitoru laikam pirmdien, beidzot, aizvedīšu uz remontiņu. Bet no otras puses, man patīk visas tās pozitīvās nodarbes, ko izdaru tajā laikā, kad parasti sēdēju internetā. - Jauku vakaru un arī pāris turpmākās dienas, līdz atkal būšu te un to novēlēšu. :)

no it won't ever stop
my hands are in the air
yes I'm in love

2 komentāri:

Gint teica...

Šādus tekstus parasti nesēj apkārt tāpat bez iemesla. Biji laikam sapelnījusies.
Neaizmirsti mīlēt savas acis - nesēdi tik ilgi pie ekrāna, sabojāsi redzi un vairs nespēsi tik labi atšķirt skrūvgriežu izmērus :)

Krabe teica...

Tas jau mani tik ļoti laikam samulsināja. ^^
- Tā arī daru, bet reizi pa reizei jāpienāk, lai redzētu visu jauno, kas notiek arī nereālajā telpā. :)