hazel, hazel, hazel... lime.?

Viss ir kārtībā. Ziniet, tas nav interesanti. Esmu pārāk sarežģīta. Nesaprotu, ko pašai vajag. Tad man ir aizbraucis jumts, gribu lai viss būtu tieši tā kā esmu to iedomājusies. Tagad, kad bedzot varu teikt - Zajebis, ir taču ideāli. - man vajag vēl un vēl un vēl. Bet tā jau ir, cilvēkiem nekad nav labi ar to, kas ir. Viss, pššššššš, mainu attieksmi. Tā vietā, lai es teiktu ietasto - "bļāviens loh, atkal.!" Es saku - "ehh, nekas, ir taču vēl citas jaukas dienas, veiksmi.! [:" Protams ne piespiedu kārtā, bet no sirds. Ak jā, un vispār, man ir jauns mērķis. Mēģināšu veirs nevineam nebraukt virsū, vismaz ne bieži. Lai jau staigā pa pasauli kā "*@^%#$*", kāda man tur starpība.
Patiesībiņā esmu novērojusi to, ka mani viss uzjautrina. Sajūta, ka daļa no cilvēkiem, ar ko man ir kāds sakars, domā, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm. Bet ko man citu darīt, ja apkārt ir tik daudz trulu cilvēku, bez nekādiem morāles vai citiem principiem.?
- "Ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo - ap TEVI negriežas zeme.!" - Laikam jau gan.

Deviņdesmit procentus dzīvotmākas veido prasme satikt ar pilnīgi neciešamiem cilvēkiem.

/Autoru aizmirsu/

Neko vairs nemainīšu. Turpināšu ņirgt par SVIESTA KINO. Un vispār, apbrīnoju to džeku, kas to izdomā, jo obligātā literatūra tiktiešām hard sucks. Ups, atvainojos, atkal nesmuki runāju. Labais, tagad es iešu ārā izbaudīt foršo laiku, ķert pēdējos saules starus un salasīt puķes pēdējam zvanam. Es domāju, ka būs pietiekami pilnvērtīgs vakars.
P.S. MAN VĒRSTURĒ IELIKA 7 GADĀ. Atkārtošu - 7.!!! Beigšu arī šo ierakstu ar - I'm happy.

Tava seja ir forša.

Vispār jau baigās ģēlas visiem. Pēdējā nedēļa, visiem būtu kārtīgi jāslinko, jāspēlē nekā nedarīšanas spēles un jāčilo pie estrādes pļaviņā... bēt ir tieši otrādi. Visi masveidā uzreiz pēc stundām skrien uz konsultācijām un ieņem labākās vietas, lai varētu labāk pamācīties. Oh, c'mon, ir taču maijs. Kur jūsu pavasari galvās.? Visu gadu neko nedarīji, tad nedari pēdējā nedēļā.! Ai, vispār - whtvr, es tikai ceru, ka man nekas tāds nebūs nekad jāpiedzīvo. - Jā, jā domā tikai par sevi, Tu patmīlīgā... Tu. (neliela saruniņa ar sevi)

Ak jā, šodien aizdomājos par stulbajiem kredīta netaupītājiem. Ir vairāki sutulbuma līmeņi par kuriem es tūliņ paskaidrošu sīkāk... pieņemsim, ka cilvēks, kuru es saukšu par "Tava seja" ir nabadziņa lomā, bet cilvēks "Tev starp kājām" būs tas sliktais.

• Tava seja ir ļoti maz kredīts. Tava seja zvana Tev starp kājām, lai ātri pajautātu, kur viņš ir.
  Tava seja - "Kur esi.?"
  Tev starp kājām - "āāāāāām, čau, halōōōōōō, es Tevi nedzirdu. Kā vispār iet.? ā, es.? hmmmmmmmmmmm, nezinu kā, lai šo vietu noraksturo. Esmu tur, nu tur, ēm, vietā, kur...
  PĪ, PĪ, PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.!
  Tava seja vēl joprojām kliedz klausulē - "!@^&$#(@*&@)!($@!%@$*"
  
  
• Tev starp kājām vajag aizņemties no Tava seja, piemēram, digitrālo.
  Tev starp kājām uzpīkstina Tavai sejai.
  Tava seja atzvana un saka - "Jā, es Tevī klauosos."
  Tev starp kājām - "šitōōō te, nu čau, klausies, baigā ģēla. Zini, man Tev ir baigias lūgums. varēsi palīdzēt.?"
  Tava seja - "Runā ātrāk, man nav daudz kredīta. Klausos, saki, ko Tev vajag."
  Tev starp kājām - "Nu es neiznu vai Tu man to lietu iedosi, bet nu jā, Tu nekad nevineam viņu nedod, bet nu man nevineam citam nebija, kam pajautāt tāpēc jautāju Tev, tātad nu es gribu lai Tu aizdod man uz rītdienu kādu Tev svarīgu lietu. Es noteikti atdotu rīt vai parīt, atkarībā no tā kā man ies un cik ātri būšu mājās. Bet nu klausies, aizdosi man savu digitālo.?"
  PĪ PĪ PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.
  Tava seja vēl kliedz klausulē - "BĻĀĀĀĀĀ, ES TEICU - RUNĀ ĀTRI.!!!! $#@*&#@!@@ NĒĒĒ, LOH, NEDOŠU ... MUHAHAHAHHAHA.!!! ^!$*@^(@!"
  
  
• Tev starp kājām atkal kaut ko grib no Tava seja un pīksitna.
  Šoreiz Tava seja kredīts ir Ls 0,01 un Tava seja pīkstina pretī.
  Tev starp kājām neatkāpjas un atkal pīksitna Tavai sejai. Tava seja toties domā, ka Tev starp kājām nesaprata, ka viņai nav redīta un atkal uzpīksitna. Tā tas turpinās tik ilgi kamēr Tava seja pazvana no kāda cita telefona lai pateiktu - "BĻA, LOH, NESAPROTI, KA MAN NAV KREDĪTA.?! KO TU ATKAL GRIBI.?"
  Tev starp kājām to uztver kā uzbraucienu un atbild - "Ar tādu attieksmi man viars neko nevajag."

Ņemot vērā, ka neko īpašu no skolas dzīves vairs neatceros... uzskatu, ka šīs dialogs ar Ediju par kredītu un pīkstinātājiem bija viena no vērtīgākajiem visā dienā.
Vispārībā šodiena bija īpaša. Es izdarīju tik daudz labas lietas. Nu labi, īstenībā es nemaz neatceros, ko es šodien darīju. Atceros tikai fizikas sešinieku, kukaiņu medības bioloģijā un to, ka rēcām ar Jolantu par kāda "drauga" (LOL) jau daudzus gadus nemainīgo sejas izteiksmi, kuras atrisinājums laikam ir "ehh, sukas visi, atkal es esmu starp šiem visiem lohiem." Garāk nekomentēšu, jo šī sejas izteiksme nav noraksturojama. Gan jau satiksiet kādreiz uz ielas - pazīsiet. rofl.
Pēcskolas dzīve protams bija kā pa septītajām debesīm, bet nu nerakstīšu te tagad savas skuķu sentimentālos rakstiņus, tāpat jau viņi daudz. Vienīgias ko varu teikt... Ja būtu jātaisa līniju diagramma, mana dzīves līkne ietu uz augšu. Netici.? - I'm happy.

septītās debesis

Es tomēr kļūdījos. - Jā, man nākas to atzīt. Šodiena nesūkāja.

ESMU ATKAL TUR IEKŠĀ. TOMĒR ES NESŪDZOS. (mmm)
I FEEL ALIVE. EVERYTHING FEELS RIGHT.

"We spent all our money on stupid things.
But if i look back now, i'd probably give it all away,
Just for one more day, one more day with you."

Simple Plan - Everytime.♥

P.S. Ja tev liekas, ka cilvēks, ar kuru tu runā, neklausās tevī, esi pacietīgs. Varbūt viņa ausī ir ieķērusies kāda spalviņa. /Vinnijs Pūks/

Nightmare.

Šī nakts bija murgs. Nekad mūžā vairs neiešu gulēt 22.oo. Aizgāju tik ātri gulēt, jo saškrobijos par sev izčakarēto dienu. - kas un kāpēc.? - ai, pohuj.
Zvans 23:11 - "čau, ko dari.? Nāksi ārā.?" (neatceros, ko man jatāja un ko atbildēju. Sīkāk man paskaidroja nākamajā zvanā.)
Pamostos pus vienos naktī. Nevaru nekādīgi aizmigt. nu nekādīgi. Uzrakstu sms vai kāds vēl ārā. Esmu gatava saģērbties un doties pastiagā. Telefons neizdod nevienu skaņu. Aizmiegu ar lielām grūtībām.
Zvans - 1:15 - "Čau, ko dari.? Nāksi TAGAD ārā.?" Fak, fak, fak. NU ES BEIDZOT BIJU AIZMIGUSI. Es šaubījos starp iet/neiet. Izlēmu par labu neiet kaut gan ļoti, ļoti gribējās. Kāpēc tā izlēmu.? - Man bija jāģērbjas un tur bija 66, 666 % cilvēku, ko nepazīstu. Respektīvi divus no trīs civēkiem. Eju gulēt. Nevaru aizmigt. Beidzot tas izdodas - yeeeeej.
Zvans - 3:07 - "Čau, ko dari.? Nāksi ārā.? Esmu galīgā pipelē, bet nāski ārā.?" - Wtf.? IR TRĪS NAKTĪ. Kārdinājums liels iziet. Bet man slinkums ģērbties un vēl vilkties kkādu sasodītu pusotru kilometru. - Sorry, ne šodien.
Zvans - 5:40, ārā jau pavisam giašs, likās, ka diena. - "Čau, ko dari.? Man ir hujova. Bet moš iznāksi ārā.?" - ou šīīīīīt, nu man miegs nenāk. Bet cik slimi būtu iet ārā pussešos no rīta.? Piedod, bet nu es tomēr pacentīšos pagulēt.
Starp tiem visiem zvaniem pagulēt ņihuja nevarēja. Šī nakts bija VĀJPRĀTS. Nekad vairs. Labāk iet ārā kaut vai tad, ja principi neatļauj. Šodiena sūkās. Es zinu.

+ VS -

Es gribētu, lai laiks apstājas un nekad neietu uz priekšu. Kā skatoties DVD, uzlik pauzi mīļākajā vietā, lai var aplūkot skaiso aktieri/aktrisi. Negribu, lai kaut kas no tā, kas man ir beigtos. Patiesībā arī neko vairāk man nemaz nevajag. Smaids pret smaidu.

- Little sunshine.

Goo Goo Dolls - Iris.mp3