Tava seja ir forša.

Vispār jau baigās ģēlas visiem. Pēdējā nedēļa, visiem būtu kārtīgi jāslinko, jāspēlē nekā nedarīšanas spēles un jāčilo pie estrādes pļaviņā... bēt ir tieši otrādi. Visi masveidā uzreiz pēc stundām skrien uz konsultācijām un ieņem labākās vietas, lai varētu labāk pamācīties. Oh, c'mon, ir taču maijs. Kur jūsu pavasari galvās.? Visu gadu neko nedarīji, tad nedari pēdējā nedēļā.! Ai, vispār - whtvr, es tikai ceru, ka man nekas tāds nebūs nekad jāpiedzīvo. - Jā, jā domā tikai par sevi, Tu patmīlīgā... Tu. (neliela saruniņa ar sevi)

Ak jā, šodien aizdomājos par stulbajiem kredīta netaupītājiem. Ir vairāki sutulbuma līmeņi par kuriem es tūliņ paskaidrošu sīkāk... pieņemsim, ka cilvēks, kuru es saukšu par "Tava seja" ir nabadziņa lomā, bet cilvēks "Tev starp kājām" būs tas sliktais.

• Tava seja ir ļoti maz kredīts. Tava seja zvana Tev starp kājām, lai ātri pajautātu, kur viņš ir.
  Tava seja - "Kur esi.?"
  Tev starp kājām - "āāāāāām, čau, halōōōōōō, es Tevi nedzirdu. Kā vispār iet.? ā, es.? hmmmmmmmmmmm, nezinu kā, lai šo vietu noraksturo. Esmu tur, nu tur, ēm, vietā, kur...
  PĪ, PĪ, PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.!
  Tava seja vēl joprojām kliedz klausulē - "!@^&$#(@*&@)!($@!%@$*"
  
  
• Tev starp kājām vajag aizņemties no Tava seja, piemēram, digitrālo.
  Tev starp kājām uzpīkstina Tavai sejai.
  Tava seja atzvana un saka - "Jā, es Tevī klauosos."
  Tev starp kājām - "šitōōō te, nu čau, klausies, baigā ģēla. Zini, man Tev ir baigias lūgums. varēsi palīdzēt.?"
  Tava seja - "Runā ātrāk, man nav daudz kredīta. Klausos, saki, ko Tev vajag."
  Tev starp kājām - "Nu es neiznu vai Tu man to lietu iedosi, bet nu jā, Tu nekad nevineam viņu nedod, bet nu man nevineam citam nebija, kam pajautāt tāpēc jautāju Tev, tātad nu es gribu lai Tu aizdod man uz rītdienu kādu Tev svarīgu lietu. Es noteikti atdotu rīt vai parīt, atkarībā no tā kā man ies un cik ātri būšu mājās. Bet nu klausies, aizdosi man savu digitālo.?"
  PĪ PĪ PĪ ... Jūsu avanss ir beidzies, lūdzu papildiniet kontu.
  Tava seja vēl kliedz klausulē - "BĻĀĀĀĀĀ, ES TEICU - RUNĀ ĀTRI.!!!! $#@*&#@!@@ NĒĒĒ, LOH, NEDOŠU ... MUHAHAHAHHAHA.!!! ^!$*@^(@!"
  
  
• Tev starp kājām atkal kaut ko grib no Tava seja un pīksitna.
  Šoreiz Tava seja kredīts ir Ls 0,01 un Tava seja pīkstina pretī.
  Tev starp kājām neatkāpjas un atkal pīksitna Tavai sejai. Tava seja toties domā, ka Tev starp kājām nesaprata, ka viņai nav redīta un atkal uzpīksitna. Tā tas turpinās tik ilgi kamēr Tava seja pazvana no kāda cita telefona lai pateiktu - "BĻA, LOH, NESAPROTI, KA MAN NAV KREDĪTA.?! KO TU ATKAL GRIBI.?"
  Tev starp kājām to uztver kā uzbraucienu un atbild - "Ar tādu attieksmi man viars neko nevajag."

Ņemot vērā, ka neko īpašu no skolas dzīves vairs neatceros... uzskatu, ka šīs dialogs ar Ediju par kredītu un pīkstinātājiem bija viena no vērtīgākajiem visā dienā.
Vispārībā šodiena bija īpaša. Es izdarīju tik daudz labas lietas. Nu labi, īstenībā es nemaz neatceros, ko es šodien darīju. Atceros tikai fizikas sešinieku, kukaiņu medības bioloģijā un to, ka rēcām ar Jolantu par kāda "drauga" (LOL) jau daudzus gadus nemainīgo sejas izteiksmi, kuras atrisinājums laikam ir "ehh, sukas visi, atkal es esmu starp šiem visiem lohiem." Garāk nekomentēšu, jo šī sejas izteiksme nav noraksturojama. Gan jau satiksiet kādreiz uz ielas - pazīsiet. rofl.
Pēcskolas dzīve protams bija kā pa septītajām debesīm, bet nu nerakstīšu te tagad savas skuķu sentimentālos rakstiņus, tāpat jau viņi daudz. Vienīgias ko varu teikt... Ja būtu jātaisa līniju diagramma, mana dzīves līkne ietu uz augšu. Netici.? - I'm happy.