hazel, hazel, hazel... lime.?

Viss ir kārtībā. Ziniet, tas nav interesanti. Esmu pārāk sarežģīta. Nesaprotu, ko pašai vajag. Tad man ir aizbraucis jumts, gribu lai viss būtu tieši tā kā esmu to iedomājusies. Tagad, kad bedzot varu teikt - Zajebis, ir taču ideāli. - man vajag vēl un vēl un vēl. Bet tā jau ir, cilvēkiem nekad nav labi ar to, kas ir. Viss, pššššššš, mainu attieksmi. Tā vietā, lai es teiktu ietasto - "bļāviens loh, atkal.!" Es saku - "ehh, nekas, ir taču vēl citas jaukas dienas, veiksmi.! [:" Protams ne piespiedu kārtā, bet no sirds. Ak jā, un vispār, man ir jauns mērķis. Mēģināšu veirs nevineam nebraukt virsū, vismaz ne bieži. Lai jau staigā pa pasauli kā "*@^%#$*", kāda man tur starpība.
Patiesībiņā esmu novērojusi to, ka mani viss uzjautrina. Sajūta, ka daļa no cilvēkiem, ar ko man ir kāds sakars, domā, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm. Bet ko man citu darīt, ja apkārt ir tik daudz trulu cilvēku, bez nekādiem morāles vai citiem principiem.?
- "Ieelpo, izelpo, ieelpo, izelpo - ap TEVI negriežas zeme.!" - Laikam jau gan.

Deviņdesmit procentus dzīvotmākas veido prasme satikt ar pilnīgi neciešamiem cilvēkiem.

/Autoru aizmirsu/

Neko vairs nemainīšu. Turpināšu ņirgt par SVIESTA KINO. Un vispār, apbrīnoju to džeku, kas to izdomā, jo obligātā literatūra tiktiešām hard sucks. Ups, atvainojos, atkal nesmuki runāju. Labais, tagad es iešu ārā izbaudīt foršo laiku, ķert pēdējos saules starus un salasīt puķes pēdējam zvanam. Es domāju, ka būs pietiekami pilnvērtīgs vakars.
P.S. MAN VĒRSTURĒ IELIKA 7 GADĀ. Atkārtošu - 7.!!! Beigšu arī šo ierakstu ar - I'm happy.