Reiz dzīvoja kāda meitene, kurai bija tik brūnas acis, ka pat nevarēja saskatīt to kur sākas acs zīlīte un kur varavīksnene. Viņa vienmēr darīja, ko lika, darīja visu, kas ir pareizi. Viņa nekad nevienu neatstūma, nekad neteica "nē" un nekad, nekad nedarīja to, kas ir nepareizi. Viņa gaidīja savu princi to, kura dēļ viņa darītu tikai pretēji saviem principiem, ikdienai. To, kas sagriezīs viņas ikdienu ar kājām gaisā. Toties viņa pati nekad nebūs princese, drīzāk jau spītniece, bet tas jau viars nav svarīgi. Visādi prinči nāca pie meitenes, bet neviens neizprata viņas dzīves skatījumu. Viņa ar vārdiem vien varēja pierādīt to, ka debesis ir zaļas vai kokiem nekad nenokrīt lapas.Toties kādā pavasara dienā, slēpjoties aiz naiva smaida, viņu uzrunāja kāds puisis. Viņa nekad nebūtu iedomājusies, ka tas ir princis, ko gaidījusi. Viņi abi bezrūpīgi smējās, čaloja. Puisis teica - "ehh, meitenīt, es Tevi varētu ar vārdiem vien nolikt pie vietas, bet es to nedarīšu, jo man patīk Tava ironija, naivums un skats uz dzīvi, muļķiem un pašai uz sevi. Es tikai paskatīšos." Meitene mazliet aizkaitināta darīja visu, lai puisis parādīto to savu mākslu "nolikt viņu pie vietas".
Gāja laiks un meitenei radās ar vine jauni, necerēti piedzīvojumi. Viņa negāja uz skolu, lai parkā nedaritu neko, laikā, kad visi gulēja, viņa skaitīja zvaigznes, viņa ēda saldējumu ar dakšiņu, apzīmēja asfaltu ar maziem, muļķigi tērptiem cilvēciņiem un vēl visu, nekad iepriekš nedarīto. Viņai vairs nebija laika visam parastajam, jo viņa beidzot bija atradusi princi, kurš viņas ikdienu sagrozīja tā, ka saule viņai spīdēja naktīs, bet mēness dienās.Es domāju, ka meitene tomēr ir mazliet naiva, jo viņa ir gatava atdot visu sevi kādam, ko varbūt pēc kāda laika pazaudēs, viņai paliks tikai atmiņas un zvaigžņotās naktis. Tomēr es ceru, ka viņas pasaka beigsies kā visas pārējās - "un tā viņi dzīvo vēl šobaltdien."
Varbūt tā būs...
... dziesma, kuras vārdi skan šādi - "pēc pāris gadiem mēs saskriesimies un tad Tu manī iemīlēsies..."
- New Old - Holivudas Variants.mp3
2 komentāri:
Acīs lika saskriet asaras. (: Es turēšu īkšus par to, lai notiktu ka pasakās- "viņi dzīvoja ilgi un laimīgi." (:
Ehh, bet dzīvē nenotiek tā kā pasakās. [:
Dzīvē prinčus jāmeklē visu laiku, kaut jau tie ir atrasti. [:
Ierakstīt komentāru