Pēdējais dienis.

Lai arī cik tas dīvani neliktos, trīs mēneši jau ir paskrējuši. Tutū. Šogad bija ļoti krāsaina emociju un piedzīvojumu palete. Smielki, asaras, bailes, uztraukums, tauriņi vēderā, kulaks sejā, mašīnas, jūra, naktis, dinas, agrie rīti, rasa, migla, lietus, ehh tā es varētu līdz vakara pusei ... bet ne par to. Tas viss jau ir isrunāts, izspriedelēts. bum, bum, bum.
Izdomāju, ka vairs nebūšu Spītniece (Shrew), jo TIE (ar 'tie' apzīmēju iepriekšējo pusotru gadu) laiki ir pagājuši, labi, arī ne par to es tagad gribu runāt. Gribēju pateikt, ka tagad esmu oficiāli Dudū. Neviens vienkārši tā kā lasa, bet iedoājies, ka runā franču mēlē, tad skan labāk. Bet kāpēc tā.? - Mums te Ropažos ir tādi pāris jautrīši, kas lasīja pavārgrāmatu. Tur bija tāds ēdiens ar nosaukumu, "Bumbieru Dudū". Vēlāk viņi par "Bumbieru Dudū" nosauca sņabi ar bumbieru garšu, tad tā tika iesvētīti paši bumbieri un jā, tagad par Dudū esmu palikusi es pati. - Tikko atklāju savu identitāti tiem, kas nezināja, jā, mans uzvārds ir Bumbiere.
Labi, ir jau vakars, jāpucējas, jāizdomā, ko rīt uzvilkt, jāizcep kūka un jāiet vēl pēdējo reizi šovasar zvaigznes sakitīt. Tiksimies septembrī.! :)

tonight

Tonight was a good, sorry, great night.
Jā, kopš iepriekšējā ieraksta ir pagājušas 12 stundas. Protams, ka neesmu gulējusi. Pat acis nelīp ciet, pārģērbšos, paēdīšu vakariņas jeb brokastis un laidīšu atkal vasarā. Nedrīkstu nokavēt ne minūti.

Šīs nakts piedzīvojumu dziesma -
KHMER KID - SMOKE WEED.MP3

hard as a rock

Turpinot iepriekšējās svētdienas ierakstu. Kā jau es paredzēju, svētdiena bija neaizmirstama. Viena no labākajām naktīm šovasar. Ko es darīju.? - laboju uzreiz, mēs, divi, uzcēlām telti uz nepabeigto kotedžu pamatiem. (viņām ir tikai no blokiem uzcelts pirmais stāvs). Nu lūk, mums abiem gudrīšiem radās pasakaina ideja uzcelt tur telti, nu TUR, TUVĀK ZVAIGZNĒM. - Pa skaisto.

"Ar Tevi var darīt tādas lietas, kuras ir patīkami atcerēties, bet kauns stāstīt, jo neviens tā pat nesaprastu."

Lai vai kā ar viņu tur nebūtu, mēs esam pārāk atšķirīgi, lai būtu kopā, bet tomēr pārāk radīti viens otram, lai tā vienkārši pagrieztos un aizietu.

[...]

Ir pēdējās brīvās dienas līdz neizgulētiem rītiem, neuzlādētām mp3 baterijām, un šķībi nogriztām desmaizītēm, bet neviens nesvinās. Arī no sēru rituāliem nav ne smakas. Ja mans kalendārs rāda pareizi - šodien ir piektdiena, pēdējā vasaras piektdiena, 28.augusta piektdiena, Vāvera dzimšanas dienas piektdiena, saulaina piektdiena, kuras nakts laikā būs divdesmit grādi pēc celsija, piektdiena, kad nevienam (gandrīz) rīt nebūs jāiet uz darbu. BET, centrs (jā, runāju vēl jo projām par sava rajona centru) ir kā izslaucīts. Mans personīgias saulstariņš pat neziņo par šonakt notiekošo. (labi, ka vismaz ar viņu var skaitīt zvaigznes neskatoties uz dienu, datumu vai gadu). Tad jau redzēsim kas, kur, kā un kāpēc, bet vienu zinu, izbaudīšu tās pēdējās dienas no sirds.

P.S. Man tomēr mazliet pietrūkst tās skolas čalas, rutīnas, paskaidrojumu un visa pārējā. Tas taču ir uz labu, tā jābūt.
P.P.S. Jā, man vasara vēl galvā, tāpēc tās romantiskā bilde.

wicked, part 2

"Es jau šo visu esmu redzējusi, es zinu, kas notiks, tas ir kā filmā. "
"Jā, jo sākas viss no gala."

Iespējams tāpēc man nav nekādu iekšējo sāpīšu, nesaskrien asaras acīs un neeju garās vientuļās pastaigās. Es vienkārši zinu jau kas notiks. Ir jauki būt optimistam, jo man patīk tās šokētās sejas izteiksmes, man patīk noskatīties, kā citi manu asaru vietā sagaida smieklus un smaidu.
Šī nedēļa paskrēja ātri. Visa nedēļa paskrēja skaitot zvaigznes un pārrunājot visus dzīves sīkumus un ne tikai. Ceturtdien vizinājos pa Vecrīgu. Vienīgias, kas varēja izpalikt bija tā policija, kas mūs apstādināja, un lika mums tur sēdēt divas stundas, par to, ka pārbraucām ceļam, kas bija domāts riteņbraucējiem. Galvenais, ka riteņbraucēji NEBRAUC TRIJOS NAKTĪ pa Vecrīgu. Piektdiena bija tieši desmitā piektdiena kopš pēdējās reizes, kad raudāju. Šoreiz sanāca tā pat. Bet saglabājot pašcieņu un nevēloties graut savu stingrā rakstura reputāciju, savaldījos, iedzēru un turpināju vakaru nocopējot divus puišus uzreiz. Vienam vārdu es uzzināju tikai vakara beigās, otrs mani pirms diviem gadiem jau bija noskatījis, tikai es viņu nē. Tagad ir tā pat. Viņš raksta man, bet es iedodu telefonu draudzenai, lai uzraksta kaut ko, vienalga pat ko. Šodien ir jau svētdiena. Tas nozīmē, ka Ropažos ir tāda kā otrā piektdiena. Redzēsim, kas notiks vakarā, kur tas mani aiznesīs.

Yesterday is history, tomorrow a mystery, today is a gift.

Lat : Ch

Parasti pasākumi (sarunvalodā, dzertiņi) notiek piektdienās, bet Ropažos viss noetiek pavisam savādāk, te mēs svinamies svētdienā. Vismaz tā notiek jau trešo nedēļu pēc kārtas. Vakar cari rajonam brauca trīs ārzemnieki, Cullin, Sebastian un Filip. Divi bija no Šveices un viens no štatiem. Viņi ar velosipēdiem brauca no Rīgas uz Tallinnu un tad vēl tālāk. Katrā ziņā puiši laimi meklē. Tā sapazināmies ar viņiem, ka atradām naktsmājas, un vakarā sadzērām pa aliņiem. Vēl vēlāk vakarā Ropažu vīrišķais gals lēja jau glāzēs Latgales brīnumus. Vakar uzzināju, ka viņiem "kandža" ir "moonlight". Tomēr manī lielākas pārdomas izriasīja viņu piedzīvojums. Viņi vienkārši ar velosipēdu brauc kaut kur. Viņi nezin neko, ne kur paliks, ne kas viņus sagaida, viņi pat īstu tādu gala mērķi nezināja. Es arī tā gribētu, aizbrukt kaut kur, uz nezināmu laiku, darīt jebko un vienkārši būt brīva. Jā, kādreiz varētu pamēģināt kaut te pat pa Latviju šādi pamīties. :)

Skats no malas.

- "Viņa ir gatava divos naktī sēdēt kāpņutelpā un klausīties manas salauztās sirds gaudošanā, kalt plānus par dārza iekārtošanu, izstaigāt cauri visām Rajōna peļķēm, klausīties par ežiem Tuksnesī, uz sarūsējušas mašīnas pōzēt kamerai, runāt par šašliku cepšanu uz čiekuriem, marinēt ģurķīšus pusnaktī, rakstīt metru garas īsziņas, paspēt būt visur, uzsmaidīt ikkatram, iemīlēties mirklī, noķert to sasodīto Dirty Little Secret, paspēt uz savu čipšu supercenu, dzert kaktusu dzērienu monitōra gaismā, sarīkot orģijas pieturā, iet sēdēt graustā, smaidīt savu neātkārtojamo smaidu, skatīties ar TO spīdumiņu acīs, gaidīt Lielisko, klusi kliegt telefōnā, klausīties šausmīgo mūziku, fočēt īpašos eksemplārus čurājot sniegā, domāt par pārcelšanos uz klosteri, noķert dūmus acī un iet iekarot centru - savādāk.
Padara manu dienu gaišāku, nakti tumšāku, lietu slapjāku un kaimiņpuiku tuvāku.
Mans draugs, rododendra augs un visi pārējie rūķi. - Būtu gatava lasīt manu grāmatu, māk naktī skriet pāri pagalmam,parūpēties par visām ērtībām, saraudināt, sasmīdināt, iespert trīsreiz vienlaicīgi, jebkuru pasākumu palīdzēs nogāst no kājām. Ja vajadzēs runās par taureņiem un jāņtārpiņiem, uztaisīs nopietno seju, stāstīs par bučām uz pieres, gulēs ar kājām ārā pa mašīnas logu, strīdēsies nepiekāpjoties, neatļauto un slikto pārvērtīs par vēlamo , silto par auksto, un rītdienu par lami. Fočēs klauso dabu, brauks maijpuķītēs, dzirdēs klusumu, sienas kastē atradīs krievu brīnumus, neļaus sapūt, lidos uz Afganistānu, glabās akmeņus un šķiltavas, krās vecās bildes,pirtī atļaus nozagt savu alu, klausīsies par sapņiem, smiesies tā, lai pārējie smietos līdz, smaidīs un jauki izskatīsies, pasitīs pa plecu un pateiks "dari tā vēl!" .
Viennozīmīgi, mans LIELAIS atradums. (mm)"

Limp Bizkit - Getcha Groove On.mp3

[♥♥♥]

Ir tik patīkami, ka kāds tā noraksturo. Šīs dienas lielākais prieciņš. Paldies Agnesei.

wicked

Mans egoistiskais, mazliet ļaunais un nevainīgais plāns sāk izgāzties - lēnām sāku iemīlēties.
Brick & Lace - Love is wicked. - Dziesma, kas skanēja zvaigžņu lietus naktī.

Īsts vecis, deem.

Gada briesmīgākās reklāmas titulu jau laikam esmu atradusi. Par vienu darbu mazāk līdz gada beigām. Intars Busulis un vecis.? - omg, varbūt nākošajai "veču" reklāmai varētu pasaukt kādu tievo makaronu no grupas "Cosmos". Man jau paliek slikti ieejot draugos, vēstuļu sadaļā. Sāku iedomāties kā Busulim varētu augstāk stāvēt. Jēziņ, pre - tī -gi.

Kaut Tev nopūtu konuss!

Nē, caru netu es Tev nepiedošu. Vari man visus 4000 simbolus pierakstīt ar kaut kādiem nejēdzīgiem smaidiņiem. Tas nelīdzēs. MAN VAJAG TEVI.

[...]

Visā visumā jūtu, ka vasara jau taisas noslēgties, bet vēl tik daudz plānu priekšā. Ja jūniju un jūliju kunkstēju par garlaicības, tad tagad es savu laiku vairs nespēju saplānot. Viss, negulēšu naktīs. Atspēkošu to rudenī vai sniegainajā laikā. (fui, drebuļi pārskrēja pār kauliem izrunājot vārdu "sniegains") Pirms pāris dienām ar draugu, alus pudeli un mazo brāli sākās diskusija par lamāšanos. Šī diskusija ļoti iesēdusies galvā. Par ko tā bija.? - Mazais brāļuks (8 gadi) saka (neatceros kādā sakarā) - "Ej nahuj". Es tā arī pajautāju - "Zini, ko tas tulkojumā vispār nozīmē.?" Protams, ka viņš nezināja, ņemto vēl vērā faktu, ka krievu valodu māca tikai no sestās klases, viņš pat nevarēja nojaust. Ja nu vienīgi sīkais urlubērns nebūtu izstāstījis. Rodas jautājums, kas ir urlubērns.? - Tas ir tāds pats astoņgadīgias, tikai šis sper starp kājām, atņem cepumus un krieviski spēj minūti lamāties no vietas, neatkārtojot vārdus. Bet turpinot par to lamāšanos ... Ja sīkais (arī citi sīkie) neizprot pat to, ko saka, kāpeč viņi nevarētu lamāties kaut kā nerupjāk.? Piemēram, kaut Tev nopūtu konuss.! Vai - Ej paosti monēras vai protistus.! Vai arī tik pat labi - Benis Tev sados pa muti.! Kā saka vecas tantes - mūsu laikos gan tā nebija.

[...]

Šodien es saraudināju divas meitenes. Atzīšos, palīdzēja vēl 10 cilvēki. Metenes atbrauca mājās no Anglijas. Jā, tās pašas, kuras pirms diviem mēnešiem, dažas stundas pēc manas dzimšanas dienas aizlidoja. Viņas nezināja, ka mēs zinam par viņu mājāsatgriešanos. Labi, kāda starpība, gribēju tikai teikt, ka ir patīkami redzēt kā otrs raud laimes asaras, jo tiešām pietrūka mūsu visu.