Melnais caurums mani ēd nost. Man nav neviena raudulīgā ieraksta par skolu, puišiem vai noūzušu nagu. Mans dienas ritms īpaši nav mainījies, tikai tagad vēl ir lielā dzeltenā māja, skola. Nav arī mainījies nekas saistībā ar svētdienām. Esmu tagad atradusi kaut ko savam sirdsmieram. Jā, tas ir tas pats labais cilvēks, kas mani toreiz, jūlijā glāba no pilnīgas degradēšanās. Juris (vai, atklāta ir identitāte) tagad aizpilda daļiņu no manas ikdienas, tas tā, pēdējo divu mēnešu laikā labākais atradums. Spetembris ir iesācies pavisam mierīgs, nekā šokējoša, ja neņem vērā to, ka čigāni bēg prom no Latvijas vai manas dzeltenās kedas atkal zaudē savu košo krāsu uz dubļainajiem toņiem. Bet atgriešoties pie čigāniem. Šodien iegāju mūzikas veikalā, atkal pacilāju tās ģitāriņas, pažēlojos, ka arī gribu, bet tad pamanīju veselu bariņu čigānus. Kamēr pāris tur skatās, mēģina vienu, otru, trešo pastrinšķināt, timēr citi jau noskata pavisam citus labumus. Nekas, ja tur es redzēju patīkamas pagalītes pa ~100 latiem, tad aiziešu uz "Latgalīti" un tagad noprikšu to pašu par 50% lētāk. Tas tā, vairāk vai mazāk par globālajām problēmām vai mierinājumiem.
Skolā man iet jauki, pilns ar mazajiem, tas man nepatīk. Stundas ir daudz un garlaicīgas, man ir jauks 1 gb liels mp3, kurā man salien dziesmas tieši tā, lai man visu darba dienu būtu ko darīt. Pārējo laiku izmantoju tik pat jauki kā to darīju vasarā. Tagad gan es iešu ārā, ar Juri noteikti atkal plānosim, kā glābt Latviju no ekonomiskās krīzes. Viens plāns mums jau bija, braukāt apkārt pa Eiropu un visos auglīgajos laukos iestādīt latvāņu sēklas, tad Latvijā zemkopība pēc kāda laiciņa zels un plauks. Man tomēr tas likās pārāk ļauni, šodien jāizdomā kaut kas cits.
Ak jā, es apsolu, ka labošos un iegriezīšos savā kontā mazliet biežāk, nekā tagad divu nedēļu laikā man tas ir izdevies. :)
Skolā man iet jauki, pilns ar mazajiem, tas man nepatīk. Stundas ir daudz un garlaicīgas, man ir jauks 1 gb liels mp3, kurā man salien dziesmas tieši tā, lai man visu darba dienu būtu ko darīt. Pārējo laiku izmantoju tik pat jauki kā to darīju vasarā. Tagad gan es iešu ārā, ar Juri noteikti atkal plānosim, kā glābt Latviju no ekonomiskās krīzes. Viens plāns mums jau bija, braukāt apkārt pa Eiropu un visos auglīgajos laukos iestādīt latvāņu sēklas, tad Latvijā zemkopība pēc kāda laiciņa zels un plauks. Man tomēr tas likās pārāk ļauni, šodien jāizdomā kaut kas cits.
Ak jā, es apsolu, ka labošos un iegriezīšos savā kontā mazliet biežāk, nekā tagad divu nedēļu laikā man tas ir izdevies. :)
Es zinu, ka es atkārtojos, bet viņš teica, ka tā ir MŪSU dziesma - Brick & Lace - Love s wicked.
4 komentāri:
Man laikam būtu tad jāpriecājas, jo man ir viens raudulīgs ieraksts par skolu.
Par puišiem un nolūzušu nagu gan vēl nav ;/
Skaista dziesma. Nebiju šo dzirdējis.
(dodas rakstīt e-pastu radiniekiem uz Vāciju, lai sargā savu dārziņu no latvāņu sēklām) :)
Atceroties Tavu raudulīgo skolas ierakstu, nebiju teikusi, bet man ir līdzīgi. Man klasē ir trīs puiši un piecpadsmit meitenes. Kā teici, Sniegbaltītei pat ir vairāk rūķu ar ko sadzert. :)
Man prieks, ka Tev patīk.
Bet par latvāņiem, kušš, radās jau pavisam jaunas idejas kā no ežu adatām gatavot ūdenspīpei adatas ar ko follijā izdurt caurmus. Eiropa ir glābta, tagad tikai viens eža kažociņš kaut kur jāatrod. (giggle)
ui, man arī ir visai pesimistisks ieraksts par univeristāti, tā kā mums visiem kaut kādā ziņā neiet. (:
Jā, lasīju jau. Patiesībā es arī varētu ko tādu uzrakstīt, bet nē, pačīkstēšu labāk kādam dzīvajā. (giggle)
Ierakstīt komentāru