isn't it obviuous?

today is a new day

ierakstīt kaut ko sērčerī

Pagājis mēnesis kopš te biju. Vienīgā mēneša atziņa - jāemigrē. Nekas jauns, nekas tik interesants, lai es deldētu, tā jau ļoti nodilušo, tastatūru. Mazās, neciešamās mušiņas kaut kur ir atdzīvojušās un nemitīgi skraida pa monotoru kaut ko meklēdamas. Labāku vietu, siltāku vietu, ēdienu, laimi? - Es neiznu. Es arī kaut ko meklēju. Tik pat neciešami un izmisīgi, kā viņa, mazā mušiņa.

go hard or go home

Tā kā iepriekšejais ieraksts nebija īsti piemērots aprakstam par pēcizstādes ballīti, atlika rakstīt jaunu ierkastu. Ballītei ar izstādi nebija nekāda sakara, bet tas tā. Jēziņ, sen nebija Ropažos bijusi TĀDA pirts. Cilvēki no visām četrām debess pusēm, druagi, paziņas, svešie. Jā, pasākumā valdīja tikai viens noteikums - "go hard or go home!" Lielākā daļa sejas bija aizlējuši diezgan spēcīgi, bet tas netraucēja vairāk vai mazāk pavadīt laiku tiešām jauki. Sajūsminos vēl šodien.
Starpcitu, pēc pāris nedēļām atkārtojam šo pašu.
party time.

"Hybrid beauty"

Man toreiz bija tikko palikuši trīspadsmit gadi. Vai arī vēl, nē, bet tas nav tik būtiski. Viņam toreiz bija 18. Viņš bija un ir sasodīti labs mākslinieks. Viņš zīmē, manuprāt, skaistākos zīmējumus Ropažos. Vispār, puisis uz goda. Nāk no ne pārāk labi situētas ģimenes, bet vienmēr visi pratis pierādīt ar savu darbu. Mūsu mazajā miestiņā, kur viens otra personas kodu var iemācīties no galvas, tā bija maza sensācija. Nevis, kas neredzēts, bet maza sensācija. Tākā viņš bija mans pirmais puisis, tiešām nopietni, tad viņš ar mani bija diezgan labu laiciņu. Pavadīju ar viņu vienu vasaru, gandrīz arī visu rudeni. Punktu tam visam, neiznu, kāpēc, pieliku es. Apnika? Patika nu jau citi puiši? - Es nezinu, es neatceros. Bet tagad es turpinu ... puisis manis dēļ atsāka iet vidusskolā, bija gatavs nakts vidū nākt pie manis 15 kilometrus, atdot savu pēdējo kumosu un solījās rītdienu pārvērst par laimi. Es to visu izmetu. Viņam bija tāda nopietna nepresija. Viņš darīja daudz visādas muļķības, bet tajā es neieslīgšu. Pēc samērā ilga laika mēs atsākām sveicināties, pēc tam arī sarunāties. Gāja laiks un mēs kļuvām labi draugi. Ir jau pagājis ļoti ilgs laiks. Tā kā mani draugi skolu ir beiguši, es savus garlaicības māktos starbrīžus mēdzu pavadīt ar bijušo. Tā nevainīgi, izsmejoties no sirds. Tagad viņam ir jauna draudzene, starpcitu, man laba draudzene. Viņš pats reiz man teica, ka ir neizsakāmi laimīgs. Bet ne par to... Piektdien viņam bija izstāde, viņa pirmā izstāde, viņa superideālo darbu izstāde. Es protams biju VIP. Es zināju, ka katram no viņa darbiem ir vesels stāsts. Gaidīju pāris stundas, lai beidzot viņam būtu brīvāks laiks un viņš man par saviem darbiem izstāstītu. Viņš bija arī lūdzis, lai pagaidu. Nonācām pie darba "mīlas trīsstūris". Tā kā darbi viņam bija ļoti apstrakti, nesapratu teju nevienu, līdz viņš neizskaidroja. Zīmējumā bija saskatāma trīsstūrī ieslodzīta sirds, ar diviem caurumiem, un vēl divām mazākām sirdīm. Tā viena sirds ir mana, otra, Baibas. Jā, manai sirdij vēl joprojām tur esot vieta.

im so fucking confused.
Es neko neatbildēju, stulbi smaidīju. Ar šo visu es gribēju pateikt, ka laikam ir lietas un jūtas, kas tik ātri nemainās, nepazūd. Arī smaidot rītdienai pretī, atmiņas ir spēcīgākas. Bļāviens, man toreiz bija TRĪSPADSMIT, kā kaut kas tāds vēl var saglabāties? confused.

i might just wanna spend some time with u again

Sapnītī redzēju sevi lidostā. Es nezinu, kurš uz kuru pusi lidoja, bet es atceros lielo apskāvienu un savu, neraksturīgi, asarās noslīkušo, seju. Es ticu, ka sapņi ir cilvēka paralēlā dzīve. Izkaidrojumu zinu tikai asarām - prieks un laime nākotnē.
Super, lai notiek!

p.s. janvārī iznāca jaunais MCS albums, jau kādu nedēļu nonstopā klausos.
Motion City Soundrack - Stand Too Close.mp3
p.s.s. man iet labi. :)

vilšanās

Esmu smagi vīlusies. Neviena ortogrāfijas uzdevuma, neviena interpunkcijas uzdevuma, neviena uzdevuma, kur būtu jāatrod stila kļūdas vai jāskaidro komatu lietojumu, neviena pareizrakstības uzdevuma. Tikai viedolis, viedoklis, kāpēc tu domā šitā, kāpēc tu domā tā un ne savādāk.?! Domraksta tēmas nožēlojamas.. kā var uzrakstīt par tēmu - "Rullējam?" 300 vārdus.? bullshit. Nekas, arī ar visādiem šitādiem vājprātiem tiku galā. lepojos ar sevi. ^^

randiņš caur sms

Lasot savu plānotāju ieraudzīju, ka Agņiem šodien vārda diena. Labi, tā kā man bezmaksas sms, aizsūtīšu īsu un mīļu īsziņu.

"uķi - puķi, daudz laimes, končas,
bučas un visu pārējo jaukumu vārda dienā. :)
- Anda (:"

Paiet kāds laiciņš un no "paldies" sms nav ne ziņas. Pārbaudīju vai nr. pareizi ierakstīts. Jā, protams, ka nebija. Viens vieninieks man bija ierkastīts kā piecinieks. Pēc pāris h no nepazīstama nr. sāk nākt daudz īsziņas par to, kas es esmu. Izrādījās, esmu netīšām uzrkastījusi kāda 18 gadīga Kaspara, no Ilūkstes, mammai. No sākuma man likās interesanti, ka kāds raksta un iepazīstas caur sms, bet tagad es saku, ka labāk nebūtu nemaz atbildējusi. Latgaļpuika izrādās ir kaut kāds dīvanis, kas mani terorizē ar sms jau divpadsmito stundu.
Kāda draudzene jautāja, lai paprasu kā viņu dr.lv atrast. Labi, pajautāju. Atbildes sms saņēmu - "Da es jau sen neesu līdiz netā, piemirsu jau, es īsti nezinu." un tādas sms daudz un dikti.
Pirms pāris minūtēm atnāca jau gaidītā sms par to vai man ir puisis, protams, pateicu, ka ir. Galvenais, lai viņš vienkārši vairs neraksta. Čalis saskuma un teica, ka tad jau vairs nekam neesot jēgas un lai es piedodot par viņa sms. Toties īsziņu terors nav beidzies, viņš saka, ka attālums nav šķērslis, puisis nav skapis un jā, viņš ir iemīlējies jau. phe, cik pasaulē tomēr ir stulbi cilvēki.

Mācība visam mūžam - Labāk neatbildēt uz nepazīstamiem nr. crot, ka otrā galā ir kāds sakarīgs puisis. Sakarīgie nemēģina iepazīties caur sms.

[1:22:43] *** says: Degpunktā: Ilūkstes rajonā jaunietis izdarījis pašnāvību.
[1:22:48] *** says: ciematā sākušies svētki.
[1:22:51] *** says: visi bujānīs 3 dienas.
[1:23:03] *** says: un tgd laika ziņas.
[1:23:04] *** says: :D

brīvpilndiena

traļi vaļi, man ir labs garastāvoklis.
tāpēc rīt es svinos un ņemu brīvu. yāy. ^^

actual

Rakstu un izdzēšu uzrakstīto jau trešo reizi. Nezinu pareizos vārdus ar ko sākt. Pašlaik manas domas nav tik plānveidīgas un vienkopus, tāpēc var gadīties, ka izplūstu nevajadzīgās runās. Labāk visu salikšu pa punktiem, īsi, kodolīgi un tā lai pašai vecumdienās nav slinkums lasīt tos garo palagu stāstus.

• esmu, pēc mēneša ilga atvaļinājuma dzīves karusēlī, atpakaļ kiwiemuārā;
• šogad man ir tikai viena nereāla apņemšanās "emigrēt";
• neveras vaļā www.nemirst.lv lapa, esmu 20% no sava morālā uztura līdzekļa zaudējusi. (labi, ka pārējie 80% - spoki.lv un youtube.com netaisās klapēt ciet) ;
• esmu zaudējusi lielu daļu savas piemīlības un jaukuma papildinot emo īpašības un ironizēšanas plauktiņa īpašības;
• pokemonu sērijas ir pārāk daudz, lai parasts mirstīgais visas noskatītos;
• šī bedre ir cita, tomēr dziļums tas pats.

ir lietas, kas nekad nemainās -

• čirkainais, kedainais, spaikainais, alternatīvais, smaidīgais.

Jā, man nepatīk pulbikai parādīt to, ka patiesībā mana ikdiena ir pielīdzināma aukstai, sakaltušai auzu pārslu biezputrai. nevienam tas nav jāzin, tikai tu un es.

"its not coming back, i just want u to know."