ceturtdiena, 2009. gada 14. maijs

Dilemma.

Man ir dilemma. Vai nu lidojošie putni ir sukas vai laimes nesēji. Tātad ... šodien man otrā stunda ir sports. Es kā cilvēks laicīgi eju uz halles ģērbtuvi, uzvelku savus šortiņus, kas drīzāk atgādina apakšveļu, uzvelku Kristena kreklu (ko es viņam atņēmu nometnē, un vēl joprojām neesmu atdevus. hā, nemaz netiasos), uzvilku savu skaisto, mīļo, jauko perfekto pull and bear vējjaku un devos ārā, lai izbaudītu aukstos grādus pēc Celsija. Lai būtu jautrāk sāku ārdīties pa stadionu un dziedāju Cgristina Aguilera - Lady Marmalade. Un šeku, reku man pāri planē viens spalvainais radījums vārdā PUTNS. un ņīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīīūūūūū, šis mani apķēzija. - LABĀKĀ DIENA MANĀ MŪŽIŅĀ.
Visi jau man teica, ka tas ir uz laimi. CERU, KA TĀ. (Kaut gan bija arī versija, ka viņš mani apdirsa, lai es aizvērtos. :D)
šalalalalala.

trešdiena, 2009. gada 13. maijs

skuķu būšana

I KNOW WHAT I WANT - U JUST TAKE ME THROUGH THE MOTIONS.
Ehh, my life is wonderful. Sometimes it sucks... okay more than sometimes, but every smile, look and positive day makes my life wonderful. - LIKE MY OWN WAY. mmm.
Tikko pirmo reizi paskatījos savā horoskopā. Laikam manam labajam garastāvoklim ir izskaidrojums - "Pārsteidzoši iespaidi – kā no sapņa. Deja vu." - īss un kodolīgs tas horoskops. Ja es tagad sāktu lēkāt, mamma domātu, ka es sēžu zem maģiskajām sēnītēm.
Uz galda stāv kāda lapiņa, ko aprkastījis mans mazasi brālis. Teksts ir sekojošs (citēju) -
"JĀNIS + ANNA NAU TAS LABĀKAIS
LABĀKAIS IR NAUDA NAUDA
IR LABĀKA JO NAUDA IR LIETOJAMA
ĒDIENA PIRKŠANĀ"
- Es izklausos ļoti lōģiski šodien. No manis laikam var ļoti daudz saprast. - a man pohuj, nav arī jāsaprot. - mmmmmm.

svētdiena, 2009. gada 10. maijs

love story

Reiz dzīvoja kāda meitene, kurai bija tik brūnas acis, ka pat nevarēja saskatīt to kur sākas acs zīlīte un kur varavīksnene. Viņa vienmēr darīja, ko lika, darīja visu, kas ir pareizi. Viņa nekad nevienu neatstūma, nekad neteica "nē" un nekad, nekad nedarīja to, kas ir nepareizi. Viņa gaidīja savu princi to, kura dēļ viņa darītu tikai pretēji saviem principiem, ikdienai. To, kas sagriezīs viņas ikdienu ar kājām gaisā. Toties viņa pati nekad nebūs princese, drīzāk jau spītniece, bet tas jau viars nav svarīgi. Visādi prinči nāca pie meitenes, bet neviens neizprata viņas dzīves skatījumu. Viņa ar vārdiem vien varēja pierādīt to, ka debesis ir zaļas vai kokiem nekad nenokrīt lapas.
Toties kādā pavasara dienā, slēpjoties aiz naiva smaida, viņu uzrunāja kāds puisis. Viņa nekad nebūtu iedomājusies, ka tas ir princis, ko gaidījusi. Viņi abi bezrūpīgi smējās, čaloja. Puisis teica - "ehh, meitenīt, es Tevi varētu ar vārdiem vien nolikt pie vietas, bet es to nedarīšu, jo man patīk Tava ironija, naivums un skats uz dzīvi, muļķiem un pašai uz sevi. Es tikai paskatīšos." Meitene mazliet aizkaitināta darīja visu, lai puisis parādīto to savu mākslu "nolikt viņu pie vietas".
Gāja laiks un meitenei radās ar vine jauni, necerēti piedzīvojumi. Viņa negāja uz skolu, lai parkā nedaritu neko, laikā, kad visi gulēja, viņa skaitīja zvaigznes, viņa ēda saldējumu ar dakšiņu, apzīmēja asfaltu ar maziem, muļķigi tērptiem cilvēciņiem un vēl visu, nekad iepriekš nedarīto. Viņai vairs nebija laika visam parastajam, jo viņa beidzot bija atradusi princi, kurš viņas ikdienu sagrozīja tā, ka saule viņai spīdēja naktīs, bet mēness dienās.

Es domāju, ka meitene tomēr ir mazliet naiva, jo viņa ir gatava atdot visu sevi kādam, ko varbūt pēc kāda laika pazaudēs, viņai paliks tikai atmiņas un zvaigžņotās naktis. Tomēr es ceru, ka viņas pasaka beigsies kā visas pārējās - "un tā viņi dzīvo vēl šobaltdien."
Varbūt tā būs...
... dziesma, kuras vārdi skan šādi - "pēc pāris gadiem mēs saskriesimies un tad Tu manī iemīlēsies..."
- New Old - Holivudas Variants.mp3

trešdiena, 2009. gada 6. maijs

dude, fuck it, I lie.

Esmu kā cīsiņš mīklā jeb mīciņš cīklā. Kvadrātsaknītes, diskriminantiņi un visādas formuliņas man pa acu priekšu danco. - NĒ, es nesēžu uz sēnēm. Vienkārši šodien trīs stundas mācījos matemātiku. "Ja stundās neko nedari, sēdi konsultācijās". - LABI MĀT. Matemātikas skolotājai teicu, ka man nav laika papildusstundām, jo mājās jānoskuj cūkām sari. Viņa nenoticēja. Damn. Why is it so hard to tell a good lies yet so easy tell the truth.? - Viņa teica, ka varēšu sestdien braukt uz privātstundām. Varēšu izvēlēties skūt viņas cūkām sarus vai mācīties matemātiku. Es izvēlos šokolādes saldējumu ar ķiršu kompotu.
Jēēs, es noteikti būtu top pieciniekā, ja būtu tādas monologa runāšanas sacensības. Netici.? - Es Tevi izaicinu. Really, I don't care. I'm high above the clouds. I can talk about everything and at the same time about nothing. Can imagine it.?
Es šodien kaut kādā garlaicīgā stundā domāju par to kā būtu, ja zivis stāvētu kūtīs, un viņas slauktu kā govis. Turpretī gotiņas būtu mazas, mazas kā grunduļi, un viņas peldētu pa akvāriju. Pa pupiem viņas nārstotu. Yeah, I'll rock the world... no, really world will die without me.

Kā man vispār.? - Man ir iestājusies rutīna. Pohuj, neesmu Jānis. Es neesmu slima, bet vesela arī ne. - iespaidīgiņi.

pirmdiena, 2009. gada 4. maijs

VACATION

Brīvdienas = forši. Ar savu famīliju izdomājām, ka jālaiž uz Ventspili. Es jau zinu, ka mums visiem kaut kur kopīgi braukt ir murgs, bet nu tik un tā mājās nebūtu bijis ko darīt, jo visi mani draugi pa pasauli mētājās. Tātad... maniem senčiem ir tāāāāādas anormālas idejas. - Mums bija jāizbrauc no Ropažiem pussešos no rīta. Nonākusi tajā galā sasveicinājos ar brālēnu, paēdu brokastis, noģērnos un gāju sauļoties. Vairāk kā pēc stundas skan modinātājs -jāgriežas otrādi. Forši, vimsaz tagad esmu vienmērīgi izcepta. Vakarā ģimenes lokā (atbrauca arī māsīcas un tante) skatījāmies hokeju. Wipīīīī, 7:1. Es bez elpas paliku.
Nākošā diena vēl foršāka. Senci atstājām laukos makšķerēt, paši devāmies uz centru. Kā es mīlu to pilsētu. Tagad gan es nepārdotu narkotikas, bet labprāt dotos uz turieni. Vakars gan bija tāds negatīvs. Skatījos atkal hokeju - Krievija - Latvija. Kad jau bija 4:0 es sadusmojos un izslēdzu televizotu. DUSMA. Vispār, pat dusma atcerēties.
Jā, bet nu brīvdienu labākais jautājums no mana sīkā brāļa - "Vai suņu meitenēm arī ir krāniņi.?" Starpcitu, Ventspilī ir arī forši ļautiņi. Ieraugot, ka man rokās ir digitālais, sāk pozēt un lūdz, lai viņus nofotografē. - Stilīgi, vismaz es no viņu draudzīgās attieksmes var kaut ko mācīties. A jā, Ventspils meža kaķī strādā TĪĪK stilīgs džekiņš. Viņam bija dāāāāāudz lielāki tuneļi kā Česteram no Linkin park. Ja es četrus pirkstus nevarētu izbāzt cauri, tad trīs gan. - iespaidīgi. Jā, un es arī sestdien noskatījos savu jauno mīļāko filmu - A lot like love. Veca, bet nu es nebiju redzējusi. Jā, jā es jau zinu, ka es kā jau tipiska meitene esmu kritusi uz romantiskajām. bla bla bla. [:
By the way, Ventspils policija ir mani čomiņi, jo viņiem ir tādas pašas saulesbrilles kā man. Jūtos kruta.
Šobrīd jūtos labi, vienīgi zosu pumpas uzmetušās. :D

THE LAST GOODBYE - PICTURES OF YOU. ♥