Es šobrīd īsti nezinu, ko man darīt. Itkā varātu iet ārā, priecāties, atbildēt uz pielūdzēju zvaniem, izmantot viņus, pabraukāties ar mašīnu vai vienkārši skriet kaisles meklējumos. No otras puses, varbūt tomēr piebremzēt.? Pasēdēt mājās, turpināt apdomāt to, ka drīz viss vienkārši beigsies... vienkārši vairs nekā man nabūs un viss... prom uz visiem laikiem. Kārtējais pretjautājums, varbūt neskumt par to, kas būs rīt un izbaudīt šodienu.? Vai arī labāk jau sagatavoties tam, ka drīz palikšu viena pati. ? Vienkārša pastaiga mani nobeigtu, jo tad domas mani burtiski apēdīs, un šādā suņa laikā neviens ar mani neko negribēs darīt, tā kā arā arī neviens neies. Labi, palikšu zem savas pūkainās segas un gaidīšu, kad kāds man pazvanīs.
Jā, par to pazvanīšanu... tā ir kāda dzīves ironija vai vienkārša sagadīšanās, bet man pielūdzēji zvana tikai tad, kad s esmu jau aizņemta. Vai tas nav smieklīgi.? Laikā, kad es sēdēju glīti saģērbusies, ar lielisku matu sakārtojumu un koķetīgu smaidu neviens pat tā īsti to nepamanīja. Tā es tur viena varēju nosēdēt visu vakaru. Tagad, kad beidzot esmu ar kādu tiešām laimīga, sākas zvanu vētras. Vai arī sēžot ar draudzenēm krogā, saņēmusi matus astē un kad man sejā var pamanīt to, ka iepriekšējā nakts bijusi negulēta, tad es sāku kādam interesēt. Es nezinu, varbūt puišiem patīk tā vienkāršība, vājums un jā... būtībā "nekas".
Tas tā, šī rīta pārdomas.
Kā man vispār iesākusies vasara.? - Patiesībā tā, so so. Sēdēju mājās, sēdēju mājās, sēdēju mājās, aizgāju līdz centram beach uzspēlēt, sēdēju mājās, aizbraucu uz Ogri, sēdēju mājās, kārtīgi nosvinēju savu dzimšanas dienu, sēdēju mājās un atkal sēžu mājās. Vienīgais interesantais bija mana dzimšanas diena. Patiesībā bija ļoti jauki, prieks, ka man ir tādi draugi... tie man ir zelts.
Un jā, šis ieraksts ir tik nožēlojams, cik nožēlojami šobrīd izskatās mani mati, bet par spīti tam es tik un tā uzspiedīšu "publicēt ziņu".
Jā, par to pazvanīšanu... tā ir kāda dzīves ironija vai vienkārša sagadīšanās, bet man pielūdzēji zvana tikai tad, kad s esmu jau aizņemta. Vai tas nav smieklīgi.? Laikā, kad es sēdēju glīti saģērbusies, ar lielisku matu sakārtojumu un koķetīgu smaidu neviens pat tā īsti to nepamanīja. Tā es tur viena varēju nosēdēt visu vakaru. Tagad, kad beidzot esmu ar kādu tiešām laimīga, sākas zvanu vētras. Vai arī sēžot ar draudzenēm krogā, saņēmusi matus astē un kad man sejā var pamanīt to, ka iepriekšējā nakts bijusi negulēta, tad es sāku kādam interesēt. Es nezinu, varbūt puišiem patīk tā vienkāršība, vājums un jā... būtībā "nekas".
Tas tā, šī rīta pārdomas.
Kā man vispār iesākusies vasara.? - Patiesībā tā, so so. Sēdēju mājās, sēdēju mājās, sēdēju mājās, aizgāju līdz centram beach uzspēlēt, sēdēju mājās, aizbraucu uz Ogri, sēdēju mājās, kārtīgi nosvinēju savu dzimšanas dienu, sēdēju mājās un atkal sēžu mājās. Vienīgais interesantais bija mana dzimšanas diena. Patiesībā bija ļoti jauki, prieks, ka man ir tādi draugi... tie man ir zelts.
Un jā, šis ieraksts ir tik nožēlojams, cik nožēlojami šobrīd izskatās mani mati, bet par spīti tam es tik un tā uzspiedīšu "publicēt ziņu".
2 komentāri:
Tikai nesāc ietekmēties no manis, man šī diena ir nožēlojama uz visiem 100. ;(
Izstāstīsi, kas notika.
Ierakstīt komentāru