I go to, go to have it.

Parasti jau es šeit nerakstu par saviem nakts piedzīvojumiņiem, taču vienmēr jau var būt izņēmumi. Vakar beidzot satiku savu blondo jaukumu. Izrunājāmies no sirds, iztukšojām pa alus pudelei un izstiagājām visas mīļās Ropažu vietiņas. Vakarā vērojām saulrietu un mērcējām kājas dīķī. Neizpalika arī basketbola nē, pareizāk, mīnusu spēlēšana (laikam jau lieki piebilst, ka basketbols mums abām ir viens no netīkamākajiem sporta veidiem). Protams, ka tā jau ir tikai pirmā daļa, varētu teikt, ka miermīlīgākā. Pēc pusnakts, tas ir 31.jūlijā viņam ir dzimšanas diena. Reiz jau esmu pieminējusi šo jauko cilvēku. Ar Kristiānu nopirkām šampanieti un ietinām to zeltītā lentā. Tač dzimšanas diena kā nekā pēc dažām minūtēm. Viņš, cik sapratu bija patīkami pārsteigts, bet ne par to. Pastiagājāmies, runājāmies, iepazīstināju Kristiānu ar viņu. Vēlāk izdomājām pabraukāt pa rajonu ar mersīti. Aizbraucām pabradāties pa Oškalnu dīķīti, izpētījām dambja ūdens līmeni, apskatījām hesā nosviestās apakšbikses, aizbraucām līdz par Lantīm. Bet kur tālāk.? Laiks ātriem soļiem tuvojās jau pulkstens četriem. Izdomājām, ka izbrauksim caur SEKKTAS nometni. Es biju pārbijusies līdz nāvei. Vājpprātā, to vietu pēc izskata pat aprasktīt nevaru. Māja pie mājiņas, kaut kādi rituālu plači, ugunskuri, ar grafiti apzīmētas sienas un vēl dažnedažādākās dīvainības. No spokainās vietas izbrauam uz šosejas. Nepabraucam ne pat nieka kilometru, un mersīša bremzes ir ieķīlējušās. Brutāli ieķīlējušās. Kā pabraucam 20 metrus, tā mašīna pati no sevis apstājas. Līdz Ropažu centram vēl 3,5 kilometri palikuši. Lai vai kā, es domāju, ka tā bija Sekktinieku vaina. Manuprāt, tā visa vieta ir ar kaut ko noburta vai tamlīdzīgi. Es nezinu, varbūt tas skan pārāk slimi, bet kopš pagājušās (laikam jau šīs) nakts sākšu tam visam nopietni ticēt. Paldies tam kungam, bet pēc kāda laiciņu tās bremzes atlec un tiekam mājās. Neko nenožēloju, tik daudz pozitīvisma devas nebiju sen jau dabujusi. Mēs atkal runājām par visneiedomajamākajām tēmām, tikai šoreiz trijatā. Kā piemēru minēšu - 'kapeņu stāstiņi', festivāli, frizūras, skropstas, suņi, mūzika, teltis, pludmale, 'Bam', Kenijs, Foreles dzīvesstāsts, suņu pārošanos un tā tālāk un vēl jo projām. Jā, puisim laikam bija tīri jauka dzimšanas dienas iesākšanās. Toties pie manas mājas mani visvairāk samulsināja jautājums, ko esmu dzirdējusi tikai filmās - "Vai es Tevi drīkstu noskūpstīt.?" - Tas jau nekas, ka tas viss jau sen bija darīts, šoreiz tas likās kā pirmoreiz, saullēktā, lirisko dziesmu pavadījumā un skaidrā. :) Jā, paldies viņam, paldies Kristiānai, šis vakars laikam ir iekš top 10 labāko nakšu sarkastā, šovasar.

everything is alright

Nekad nedomāju, ka lasīt citu cilvēku sarkasti ir tik interesanta. "Sargies ziemeļvēja" tomēr to mazliet mainīja un man ir interesnati lasīt kā divi pilnīgi nepazīstami cilvēki nejaušības pēc caur e- pastu iepazīstas. Visādi citādi arī ir labi, strādāju. Tas mani pieradina pie kaut kāda režīma vismaz. Daudz arī domāju. Izdomāju - I want it, I need it, I go to, go to have it.
Pašpārliecinātība tomēr ir laba lieta. Netici.?

Connie - Rock Me. - Manuprāt, vislabākā 1986. gada dziesma. Turn it up and rock it out.

LIFE

Life isn't about keeping score. It's not about who you're dating, who you dated, or how many people you've dated. It's not about how many friends you have. It isn't about who your family is or how much money you have. It's not about what clothes you wear, what shoes are on your feet, or the kind of music you listen to. It's not about if you are gorgeous or ugly. It's not about if you are fat or skinny, what color hair you have, or the color of your skin. It's not about what grades you get, how smart you are, how smart everyone says you are, or how smart tests say you are. It's not about how athletic you are or how lazy you are. It isn't about changing yourself so people like you. Life is about the people you love and the people you hurt. It's about who you make cheerful or miserable. It's about keeping or betraying trust. It's about friendship. It's about what you say and mean. It's about what judgments you pass and why. It's about jealously, ignorance, revenge, and fear. Most importantly, it's about using your life to touch or poison other people's hearts in such a way that could have never occurred alone. Only you choose the way those hearts are affected, That is life... ♥

Good Charlotte - Something Else.

i love that little game

Esmu dikti nokaunējusies par savu palaišanos slinkumā. Vasara tomēr ir jauka. Jā, aprobežojos tikai ar vārdu 'jauka', jo tiešām nekas tāds īpašs nenotiek. Vairāk vai mazāk viss ir pa vecam, es vēl joprojām brīnos par cilvēku stulbumu, ēdu ķršus, klausos alternatīvo mūziku un spēlēju bīču. Vēl joprojām esmu mazais, čirkainais un staigāju kedās. - Labāis.
Ņemot vērā to, ka man atmiņa ir labāka nekā parastam vidusmēra cilvēkam, es nespēju no sevis izspiest nevinu tādu wow notikumu, kas būtu nāvīgi aizraujošs. Vairāk vai mazāk mētājos apkārt ar māsu un viņas puisi. Ar mašīnu, kājām, riteņiem.. izklaidējamies. Piemēram šodien ar māšeli izdomājām, ka jāiet sēņot. Ārā gāza kā ar spaiņiem, bet mums vajadzēja. Izdomājām, ka mežā vismaz nebūs liela konkurence un sēņu izgrābšana.Vispār ir noticis kaut kas īpašs, es atklāju, ka 'ķezī' var nopirkt vienkārši pasakainus cepumus, protams viņi izskatās tādi apšaubāmi, toties garšo satriecoši. Vēl es esmu pārgājuso no nožēlojamā (man dēļ tiem tarifiem tomēr viņu tā gribētos noraksturot) LMT operatora uz BiFri, un ziniet, ideāli, jau gandrīz mēnesi dzīvoju ar vienu latu, ņemot vērā, ka runāju pa telefonu katru dienu visamz pa minūtei. + vēl man messidži par velti. Vēl, vēl... hmmmm, brīvajā laikā es spēlēju kaut kādu čerņu, ko mazais brālis nevar iziet, viņš pasauc mani un mēs kopīgiem spēkiem uzvaram tajā karā (Māsu un brāļu būšana). Bet pārējais gan vairāk vai mazāk ir sūds (labi, pārāk skarbi varbūt).
Nē, nu labi, ir kaut kas TĀDS. Esmu satikusi vienu personību. Es pat nebūtu pārsteigta ja ar viņu varētu darīt visas jaukās lietas. Ar viņu laiks mazliet apstājas, ar viņu var aizrunāties līdz četriem rītā un ar viņu var noskaidrot kādas vafeļu pannas ir vislabākās un viņš vislabāk iemācīs mest pankūku tik augstu, lai tā nonāktu atpakaļ uz pannas apgrieztā un neizjukušā stāvoklī. BET (protams vienmēr ir jābūt tam nolādētajam 'bet') viņa dēļ pazaudēt galvu nedrīkst, vienkārši nedrīkst un viss, viņš ir pavisam no citas sabiedrības, pavisam kas cits.
Bet tagad gan es došos nezināmajā, aizliegtajā virzienā. Prāts saka vienu, sirds otru. Tā kā prāts tagad ir aizņemts ar domām par rītdienas darbiem, tad es sekošu sirdij.

sick of dreaming 2

Vēl mazliet no vakardienas. Parasti jau nelieku savas bildes šeit, bet var taču būt arī kaut kādi izņēmumi. Šādi arī mēs pa to rudzu lauku izklaidējāmies. Redzēju mentu mašīnu, iršu pūzni. Piedalījos piknikā bez pārtikas un laidu čirkas pa vējam.
Starpcitu, gulēšana zālē man atgādināja kaut ko ļoti senu, nevainīgu un jauku. Kaut ko no iepriekšējā pavasara.

Artic Monkeys - Crying Lightning.mp3

sick of dreaming

Man to jumtu rauj vēl joprojām. Ir ieslēgts automātiskais režīms, nedomāju ne par ko svarīgu. Izbaudu vasaru, kaislības, lietu naktī, visus aizliegtos augļus un tā tālāk. Nedomāt par sekām nav nekas apsveicams, bet šobrīd tam nav nozīmes. Es taču varu dabūt visu, ko vien vēlos, nav vajadzības skriet pēc saulrieta, ja man pieder saullēkti (un arī viss pārējais līdz tam saullēktam. devilish smile). Bet runājot par to, kas cilvēkam pieder, kas ir bagātība un tā tālāk... man īkāds neliels stāstiņš ieviesa pārdomu brīdi.

-

Kādu dienu bagātas ģimenes tēvs aizveda savu dēlu ceļojumā uz laukiem, lai parādītu, cik nabadzīgi var būt cilvēki. Viņi pavadīja veselu diennakti nabadzīga zemnieka ģimenē. Kad viņi atgriezās, tēvs jautāja dēlam: “Nu, kā Tev ceļojums?”“Izcili, tēt!” “Vai tu redzēji, cik cilvēki var būt nabadzīgi?” tēvs jautāja. “O, jā!” “Un ko tu uzzināji?” Dēls atbildēja: “Es redzēju, ka mums ir suns mājās, bet viņiem ir četri. Mums ir baseins, kas sniedzas līdz dārza vidum, viņiem ir upīte, kam nav gala. Mums dārzā ir importētas lampas, viņiem ir zvaigznes. Mūsu iekšējais dārzs sniedzas līdz vārtiem, viņiem pieder viss horizonts”. Kad mazais zēns beidza, tēvs bija zaudējis valodu. Viņa dēls piebilda: “Paldies Tev, tēt, ka parādīji, cik nabadzīgi mēs esam!”

[...]

Piektdien bija jauka nakts. Es pirmo reizi piedalījos tādās kā mašīnas sacensībās. Nemāku īsti izskaidrot, nu tā kā filmās, kad divas mašīnas nostājas pie luksafora un gaida zaļo gaismu, un tad spiež pedāli grīdā. - THAT WAS AWESOME. Pēc tam es biju lieciniece tam, kā nodeg mašīna līdz nekas cits, kā daudz lūžņi nepaliek. Pēc tam mēs iztīrījām kalonku no aliņiem, un visu pārējo laiku pavadīju pirtī, kur puišu un meiteņu attiecība bija ~ 30:8. Starpcitu, forši būt uzmanības centrā, un vēl pie tam dabūt to, ko gribu.

[...]

Sestdiena arī bija lieliska. Nominos ~32 km, paniekojos ar visādām hipiju būšanām, apēdu tiešām ļoti garšīgu zemeņu saldējumu, pavadīju lielisku dienu ar manu mikrōbkrekla māsas vai brāļa īpašnieci. Es pat kāpu kokā. Nakts lietū nebija sliktāka, jo es atkal sajutu to sajūtu, nu TO.. brīvību.

.

Rock my brains out.

Es jau jūtu kā saule aust, bet man tāda sjūta, ka ir dienas vidus. Pilnīgi un galīgi nenāk tas miedzis. Vispār forši šitā sēdēt, izdomāju daudz gudras domas, tikai diemžēl aizmirsu. Bet es nonācu pie slēdziena, ka es visas ņuņņājamās dziesmas sametīšu vienā mapē, un nekad vairs nelikšu playlistā, savādāk viņas man čakarē te visu noskaņu. Ekšelī, nekā jauna nav ko stāstīt, izņemot to, ka tiesa noraida lūgumu izsludināt atkārtotas pašvaldību vēlēšanas Jūrmalā, Ropažos šogad tomēr būs mans mīļais festivāls "Zapte" un to, ka man rauj nost jumtu visi pēdējā laika notikumi. Tas par to jumtu pat atspoguļojas manā jaunajā bloga izskatā. Pārāk meitenīgi.? - Jā, jā, spītniece Andiņa tik un tā ir un paliek viena no skaistā dzimuma pārstāvēm.
Noskaņai - Metro Station - Kelsey.mm

[...]

"Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien novērsties no citiem – un vairs nebūs jācieš. Mēs vairs nepakļausim sevi mīlestības, vilšanās un sabrukušu sapņu riskam. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Mums vairs nebūs jāuztraucas, ka esam aizmirsuši kādam piezvanīt, mums vairs nebūs jādomā par cilvēkiem, kas mums lūdz palīdzību un mierinājumu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien izlikties, ka dzīvojam ziloņkaula tornī, un mēs vairs nekad nenobirdināsim ne asaru. Atliek vien nodzīvot dzīvi, droši spēlējot savu lomu. Tas ir viegli – būt nepieejamam. Atliek vien palaist vējā visu, kas dzīvē ir labs."

Paulu Koelju.

- Viņš ir TIK gudrs cilvēks. Apbrīnoju. - Viņš mani iedvesmo. Jā, laikam jāapsver iespēja katu ko pamainīt, lai tiktiešām nesanāk palaist vējā kaut ko labu.

two faces

Ņemot vērā, ka es laiku neizmantoju nekam lietderīgākam kā čīkstēšanai, atļaušos to paturpināt arī te. Lai jau visi redz ar ko es nodarbojos laikā kamēr visas miega peles jau pašas sen ir aizgājušas gulēt, un mani atstājušas te, globālajā tīmeklī. Es šovakar (jeb šorīt) tā baigi prātojos par horoskopa zīmēm. Es laikam tiešām tam visam ticu. Es esmu dvīnis, un man tiešām ir divas sejas. Vienu es rādu sabiedrībai, bet otru es slēpju. Slēpju to, ko kāds cits varētu izmantot savā labā, slēpju to, kas mani padarītu citu acīs vāju. Izklausās jau mazliet smieklīgi, bet tomēr kaut kādā veidā tas atbilst patiesībai. Nav svarīgi tas, ka es visu šeit ielieku publiskai apskatei, tik un tā to izlasīs tikai tas, kam tas interesē. Tā otra daļa, kam neinteresē, nemaz netērēs laiku, lai pat censtots mani izprast.
Ir viens naktī, bet es nezinu, ko darīt. ņemot vērā, ka man ir divas sejas, ir tikai divi varianti -

1. Iet gulēt;
2. Neiet gulēt.

Ja es eju gulēt es moš noguļu kaut ko labu. Ja neeju, tad varu izdarīt vēl kaut ko lietderīgu, bet tad atkal ir divi varianti.

1. Vai nu tas lietderīgais izrādās pilnīgi nekam nederīga huijņa;
2. Vai nu tas lietderīgias man noder kaut kad tuvākajā laikā.

Ja tā ir huijņa, tad esmu lieki iztērējusi laiku. Ja tomēr tas man kaut kad noder, tad atkal ir divi varianti.

1. Vai nu tas mani morāli iedvesmos;
2. Vai nu tas manu pašajūtu iegrūdīs mīnusos.

Ja tas mani iedvesmos, tad tas ir pozitīvi. Ja pašsajūtu iegrūdīs mīnusos, tad atkal ir divi varianti.

1. Es atkal izdomāju kaut ko, kas uzlabo garastāvokli;
2. Es norobežojos no pārējiem, klausos metālu un lasu romānus salīdzinot tos ar savu dzīvi.

Ja es izdomāju kaut ko, kas uzlabo garastāvokli, tad pati sev izcepšu kūku. Ja es norobežošos no pārējiem, klausīšos metālu un lasīšu romānus, tad atkal ir divi varianti.

1. Manī mostas kaut kas jauns un nebijis, kļūstu morāli stiprāka un vēl pašpārliecinātāka;
2. Es nojūdzos.
   

Ja tas pirmais variants, tad es tiešām izdarīšu kaut ko lietderīgu šovakar. Ja nojūgšos... zini, tād labāk es tomēr eju gulēt.
Bai ze vei, Tu tici horoskopiem.?

Tā vienkārši.

Vasara, vasara, vasara... wēēē, man jau ir apnicis tas brīvais laiks, ko nemāku aizpildīt. Labi, dod man 1000 latus, tad es braukāšu pa visiem festiem, un tad gan jau būs okē. Visi brauc prom, visiem ir ko darīt, visiem šis, visiem tas. Es vienīgā nezinu kur iet, ko darīt. Visiem, kam zvanu plāni jau nākamajiem pieciem gadiem. C'mon, kur ir spontānās idejas.? Kur ir tie trakie zvani 12 naktī "Davaj, braucam pēc burgeriem uz Hesīti!".?

Piektdiena tika azivadīta ar apjukuma noskaņu. Ar cilvēku, kurš mani ir sāpinājis līdz pēdējai šūniņai, runājos kādu brītiņu. Sapratu, ka tas tiktiešām tik ātri nepāries. - bla bla blah.. anyway, who da fuck cares what happened with me.?
Man iet labi un slikti. Labi, jo tomātu "Ādažu" čipsiem ir atlaide, man vēl jo projām ir čirkaini mati, es nopirku kreklu ar saldējumiem un mans mp3 pleijeris vēl strādā. Slikti ir viss pārējais.
Mans jaunais mīļākais teiciens:
- Zini, kas notiek, kad Tu apēd skudru.? - Tev vēderā ir vairāk smadzenes kā galvā.

- Fag, please text me.!!! - u know, I miss u so much.
No matter how far I go, u always be my lil angel.
Song for u - P.Diddy - I'll Be Missing You.
Please.

no time to lose

Šis karstais laiks man ir atņēmis visu enerģiju, iedvesmu un rakstītspēju. Neesmu jau drukājusi vairāk kā nedēļu. Labi, atzīšos, man te viens melnraksts mētājas, bet viņš ir tik pelēks, garlaicīgs un neinteresants, kas pavisam neatbilda šiem laikapstākļiem, pat ne īsti garastāvoklim.
Man iet labi. Ņemu visu, ko vien vasara var dot. Daudz peldos, sauļojos, ēdu saldējumus, zemenes, naktīs izbaudu dzestro giasu un no rītiem lielās rasas lāses. Tādai elektroniskajai telpai patiesībā man nav nemaz tik daudz laika.
Ir jau sācies jūlijs - forši. Es jau zināju, ka jūnijs būs garlaicīgs, un tā arī bija. Vienīgias labumiņš ir Beinis no nemirst.lv, kas glaba manas ne tik labās dienas. Viņš visp ir sakarīgs čalis, mans varonis. Vēl es biju pirms pāris mēnešiem ieplānojusi, ka mans varonis varētu būt Maikls Džeksons, bet nu es pārdomāju, jo jebkurā diennakts stundā ieslēdzot MTV, Džeksis slīdēs pa tē vē ekrānu. Parasti jau saka, ka no dzīvajiem jābaidās, bet nu viņš jau man sāk reāli kaitnināt, jo nav ko pa televizoru skatīties. Ak jā, kopš pirmā jūlija esmu tik pat slavena kā Zatlers, jo dr.lv ir izveidoti jauni smaidiņi. Viens zalteram - (zatlers) un otrs man - (panda). Es jau zināju, ka kāds pamanīs mani. Tagad tikai giadu savu pieminekli Vērmanītī, lai man būtu uz ko skatīties tur.
Bet nu man atkal ir jāskrien, jo manas pusdienas ir gatavas. Gan jau es te vēl kādu dieniņ' piekāpšu. [:

Empire Of The Sun - We are the people.