Cloud of Gold

Parasti es lēnām atveru acis aptuveni vienpadsmitos no rīta. Šorīt jau tās bija vaļā deviņos. Ieritinājusies segā pakavējos domās par savu dīvaino sapni - skolas garderobe, es un kāds, kura seju es neredēju. Bet es pieņemu, ka tas ir uz labu, jo varbūt manā garlaicīgajā ikdienā uzradīsies kaut kas jauns, nebijis. Tas protams ir tikai pozitīvi. Sajutu ceptu maizīšu smaržu, jā mamma arī jau bija pamodusies un gatavoja maniem brāļiem, agrajiem cīruļiem, brokastis. Beidzot bija laiks celties, intensīvi domājot vēders bija sācis burkšķēt, un laiks arī paskrēja nematot. Bija jau desmit. Piecēlos, atvēru aizkarus un - wooooooooow, ooo sun, sun, sun. Pēkšņi sejā atplauka plats smaids. Par ēstgriba pārgāja. Mākoņi, viņi bija tik... tik... skaisti. Jā, šorīt mākoņi nebija prasti, tie bija ar zelta maliņu. Tātad šī diena nebūs parasta.

Nespēju atiet no sava dienvidu pusē esošā loga. Beidzot tas sniegs kūst. Ap katru ābeli, kas ir manā dārzā, var redzēt jau zemi. Pa ceļu ik pēc kāda brītiņa pabrauc garām kāds riteņbrauējs. Protams, neviens, kas ir pie pilna prāta nevilktu to vēl ārā no šķūņa, bet tie jau ir tikai vecie dzērāji, kas brauc no Juglas un "Liepavotiem" pēc kādām pāris pudelēm "Vārpas" vai "3graudieka". Toties tas jau vairs nebija svarīgi, šorīt tas izskatījās tik dabiski, it kā katrs no mums varētu izvilkt noputējušo, divu riteņu apveltīto transportlīdzekli. Lēnā gaitā arī iet kāda sieviete ar ratiņiem. Viņa, acīmredzot, jau izlēmusi nevilcināties un izbaidīt skaisto rītu kopā ar savu jaundzimušo. Viss ir tik skaisti, tik nepierasti. Es pat biju piemirsusi to, ka man šodien nemaz nebūs laika to visu izbaudīt, jo man ir 3 pamatīgi darbiņi,

• Prezentācija angļu valodā par distanču slēpošanu;
• Domraksts latviešu valodā - "Cilvēks, tas ir dabas draugs";
  
• un jāpabeidz mūzikā tās desmit lapas par džezu.
  

Bet tik un tā, pagalms, tik mierīgs. Ehh, tagad ātri uztiasīšu prezentāciju, vakarā, kad ārā būs jau satumsis, uzrkastīšu domrasktu, bet to referātu - gan jau rīt. nav jau pēdējā diena. šodien ir kaut kas svarīgāks ko darīt - izbaudīt sauli. Paņemšu savu ziepju trauciņu un iešu radīt mākslu. Šādu skaistumu nedrīkst neiemūžināt.

Lostprohets - Always All Ways.♥