House Of Memories

Tā kā šodien es kā sēne sēdēju mājās, bija laiks, ko varēju veltīt sev un saviem prātojumiem. Es izprātoju to, ka man ir pašai sava atmiņu mājiņa. Es viņā pavadu tik daudz sava brīvā laika. Pamati tai ir no piepildītajiem sapņiem. Sienas ir visas manas pozitīvās atmiņas, viss par ko jebkad esmu smaidījusi, raudājusi un prātā sev nemitīgi atkārtojuisi. Jā, sienas ir mana mīļākā daļa. Tās ir tik daudzos un dažādos pasteļu toņos. Tas ir tas ar ko lepojos. Jumts ir nepiepildītie sapņi. Atzīšos, dažreiz tas laiž garām mitrumu, bet neko padarīt. Tā jau ir ar tiem sapņiem, citiem ir lemts piepildīties, citiem nav. Logi ir lieli, gaiši un pilni ar mazām, mirguļojošām zvaigznītēm, un katra zvaigznīte ir man kāds mīļš cilvēks. Protams, citas mirdz vairāk, citas mazāk. Bet tas nav tik svarīgi. Svarīgākais ir tas, ka viņas ir. Viņas piederas pie manas mājiņas. Durvis ir mazas, baltas pa tām iekšā tiek tikai retais. To, kas atrodas manā mājiņā zin tikai daži, tie kuriem ir izdevies atslēgt mazās durtiņas. Toties tas, kas atrodas iekšā, lai paliek noslēpums. Teikšu tikai vienu, tur ir ļoti gaišs. Tas, kurš tiek iekšā, tiek saudzēts. Bet tas jau tikai tā, pārāk izskaistināti. Godīgi sakot es priecājos par to, ka man ir manas uzticības personas, jaukās atmiņas, neizsapņotie sapņi un viss pārējais. Ne katram ir kaut kas tāds, un ar to es lepojos. Man vienalga ko saka citi, galvenais, ka es pati zinu, kas es esmu. :)
Kas jauns.? - Es pamanīju, ka man atkal paveras plašs iespēju loks. Lai spētu izklausīties vēl nesaprotamāk - es gribu redzēt sava seriāla turpinājumu. :)

Meiko - Reasons To Love You.