gives u hell.mp3

Ir piektdienas vakars. Citiem tikai sākas, citiem jau vidū bet citi jau ir atlūzuši. Iespējams kādam rodas jatājums - kāpēc es sēžu mājās, kā pati iepriekš minēju, pirmajā pavasara dienā.? Atbilde ir kaut kur man zemapziņā, bet to, ko zinu varu izklāstīt-

• ārā ir auksts;
• ārā ir slapjšs;
• nevēlos redzēt atsevišķas sejas.
  

Labi jau labi, tie ir tādi mazsvarīgākie fakti. Patiesībā mani moka kaut kādi jaunizdomāti principi, kuri man bojā garastāvokli tik ļoti, ka sāku justies kā apūdeņojusies rozīne. Lai uzlabotu sev garīgo izdomāju, ka man būs filmu vakars ar maniem iedomu draugiem - Hulio un Ignasio. Vispār viņi ir sakarīgi čaļi, tikai tādi kautrīgi. Toties filmu vakara plāns izgāzās, faileris pārāk mazs. Well... nekritīsim jau depresijā. Ķeršos pie alternatīvākas idejas - pārmaiņas pēc palasīšu kādu grāmatu, ko tūliņ izvilkšu no pagultes. Man jau radās pavisam jauns sevis izklaidēšanas plāns.

• mp3 ar manu mūziciņu;
• tējiņa;
• grāmatiņa;
• gultiņa.

Ticu, ka no grāmatas lasīšanas tur būs maz, jo galva atkal pārbāzta ar nevajadzīgām lietiņām, kā piemēram, atmiņām. Vismaz Ignasio un Hulio mani neatstāj vienu pašu.

Es domāšu ka es par tevi nedomāšu.
Es visu laiku domāšu par to.
/Vizma Belševica/
Gūd nait.