1:0, sliktais garastāvoklis ir pievarējis labo. Kaut ko bezfilmā gruzos, īgņojos, budzējos. Pats labumiņš, ka bez iemesla. Šodien aprit 3 mēnešu jubileja kopš eju dēlī. Pārāk daudz laika sev. Es jau varētu savu bīvo laiku veltīt kādam hobijam, bet tas ir pārāk nogurdinoši. Ak nē, es čīkstu kā vecas, neieļļotas durvis. Damn.Pēc vakardienas trakuma vajadzēja izvēdināt galvu. Uzvilku zaļus, puķainus brunčus, zaļus gumijniekus un devos uz savu šķūnīti. Noslaucīju no sava dzltenā zvēra putekļus un minos uz veikalu pēc saldējuma. Vismaz tas palīdz grūtos brīžos. Satiku tik daudz cilvēkus no vakardienas pirts. Tas jau nav nekas īpašs, bet smieklīgākais bija tas, ka visi, ko satiku bija, kā lai saka, izdirsti. (ohō, manā blogā parādās pirmais sliktais vārdiņš) Nopirku saldējumu, apbraukāju Ropažu centru un devos mājās. Prātoju visu laiku par to, ka, ja man būtu iespēja atgriezties pagātnē, kuru no saviem pozitīvajiem piedzīvojumiem izvēlētos. Izprātoju to, ka neko ipašu nemaz negribu. Tikai laiku, kad es satiku kādu jaunu draugu. To laiku, kad šis draugs pasmaidīja un teica: "Vismaz ir kāds, izņemot mani, kurš saprot, kas ir labas multenes.!"
Vismaz priecājos par to, ka pēc stundas jau no Anglijas būs atlidojusi kāda īpaša meitene. Kad viņa atbrauc, beidzas visi strīdi, visi atkal ir kā liela ģimene.Tā ir jābūt arī šoreiz. Nākamās 15 dienas viņa ar savu smaidu panāks to, ka mēs visi sapratīsim, cik svarīgi viens otram esam un, ka nedrīkst būt strīdi dēļ kaut kā tāda, ko rīt atkal aizmirsīsim.
2 komentāri:
Teikšu jau sen dzirdēto komplimentu, bet šoreiz kaut kā savādāk:
Tu esi vnk - īpaša. :]
Tiešām.
"Šodien aprit 3 mēnešu jubileja kopš eju dēlī."- es mīlu šo tekstu. Lielāko daļu Tu man jau biji pastāstījusi. :) Bet gruzīties ne pa tēmu gan nevajag. ;):)
Ierakstīt komentāru