Prieciņš +

Beidzot es jūtu ĪSTU pavasari. Nē, drīzāk sajūta, ka būtu tāda aukstāka vasaras diena. Pavasaris ir mani pārņēmis. Es šodien jūtos tiešām kolosāli. Izrauties no pierastajiem Ropažiem bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs. Labi, labi pastāstīšu savu mazo piedzīvojumiņu. Varbūt pat tas nav nemaz tik interesanti, bet nu rakstu galvenokārt priekš sevis, savas pozitīvās atmiņu mājiņas.

Tāā, piecēlos ar domu, ka šodien vajag izdarīt kaut ko savādāku kā ierasts. Tad man radās spožā ideja ar riteni braukt uz Tumšupi. Tā nemaz nav tālu no manis, no manas mājās apmēram 8 km. Satiku kādu draudzeni. Tāds prieks bija viņu satikt. Tik pozitīvs cilvēks. Viņa neiznu kāpēc, man atgādina kādu dziesmiņu, kurā skan vārdi - we walk, and we talk, we dont have no time to stop that day, that day was a wonderful day. Bet ar to mana jaukā diena nebeidzās. Kādu daļu savu laiku pavadīju arī ar kādu man labu, 2metrīgu, un visā visumā superīgu draugu. Godīgi sakot nekas īpašs jau nenotika, man vienkāŗsi ir liels prieks, ka izrāvos no stulbās rutīnas, aizbraucu nedomājot uz vietu, kas ir īstenībā man nepatīkama. Bet kopš šodienas neuzskatīšu viņu par tādu. Patiesībā man jau vaigi sāp no smaidīšanas. Beidzot es savu laiku pavadīju lietderīgi un neīgņojos. Vispār, vakars vēl nav beidzies. Jāiet šovakar ārā. Man tik ļoti labs garastāvoklis, ka nespēju nosēdēt uz vietas. Jūtu arī to, ka atnākot mājās atkal rodas brīvi, neaizpildīti brīži, kuros iedoājos kaut ko tādu, par ko var rasties melnie. Baigi sarežģīti man ar sevi. Netieku galā. Lai gan tas šobrīd nav svarīgi, man gastāvoklis ir nevis mīnusos bet tiktiešām plusos. Smaidu kā saulīte, kas šodien spīdēja.

Matt White - Best Days.mp3 - dziesmiņa, kas manu dienu padara vēl gaišāku. [: