pirmsoliņdienassviests

Mēēdžik, es esmu mājās. Nekur nevilkšos, nebraukšu, nepeldēšu. Iešu ātri gulēt. Nē, man nav depresijas. Vienkārši noguru ballēties. Neturu jau vairs un mans maks vēl sliktāk tur. Un vispār, rīt ir oliņsvētki, jāizguļas. Godīgi man tie svētki ne ar ko īpašu neasociējas, bet nu principa pēc ar olām jāpakaujas. Vairāk vai mazāk šodien mani vajāja video mānija. Savā PC atradu tik daudz dažādus video. Tie rada vēl vairāk emocijas nekā fotogrāfijas. Ehhhh, sometimes I miss those moments. - ouhh, take a breath, just past. [:

Ām es arī šodien pirmo reizi mūžā pagaršoju bebru. Nopietni, kūpinātu bebru. Man tas likās kaut, kas nepieņemams, bet beigās es pagaršoju. Atzīšos, garšoja pēc parastas gaļas. Nasing spešal.
Vēl man izteica tādu metaforu, ja es nekustēšos ne no vietas un runāšu mazāk, no manis būs lielāks labums. Protams tas bija ļauns jociņš, jo es minūtes laikā neveikli apgāzu visu, kas atradās no manis metra radiusā. Tas neskaitās, es biju satrukta, jo man neviens negribēja ieliet pienu.
Tās bija tādas ikdienišķas blēņas. Manā galvā visu laiku kaujas divas domas;

1. New year, new life, new emotions, new love.
   
2. Old was better, apposite special for me, and once I found it. Don't wanna miss it.
   

Pārējās domas ir nesvarīgas, apēd viena otru. Patiesībā gaidu skolu (sick) , jo es gribu redzēt sava seriāla turpinājumu...

Beenie Man - Street life.